Pamatojums par apstiprināmās medicīniskās tehnoloģijas ieviešanas nepieciešamību, norādot medicīniskās tehnoloģijas lietošanas mērķus  un paredzamos rezultātus[1]

Latvijā mākslas terapijas izveidei un attīstībai ir izvēlēts Lielbritānijas modelis.

Kopš 1997. gada Lielbritānijā mākslas terapija (angl. art therapy) ir iekļautas starp 13 veselības aprūpes profesijām (angl. health professions), kuru darbību, uzrauga britu Veselības profesiju padome (angl. Health Professions Council, HPC), kas apstiprina un regulē mācību programmas un nosaka praksei nepieciešamo reģistrāciju[2].

Lielbritānijā nozīmīgu darbu uzsācis Mākslas Terapijas prakses pētījumu tīkls jeb MTPPT (angl. Art Therapy Practice Research Network, ATPRN). 2005. gadā tas ieguva prestižo veselības aprūpes praktiķu un zinātnieku balvu (angl. Awards for Allied Health Practitioners and Healthcare Scientists), kas tiek pasniegta par inovācijām pacientu aprūpē. Šis apbalvojums bija atzinība par MTPPT ieguldījumu prakses, ko ietekmē pētījumi (angl. research-informed practice), kā arī par praksē pamatotu pierādījumu (angl. practice based evidence) attīstības veicināšanu un integrāciju ar pierādījumos balstīto praksi (angl. evidence based practice). Šis sasniegums un profesionāļu vērtējums apliecina veiksmīgu attīstību pētniecības laukā.

 

Mūzikas terapeits Latvijā ir diplomēts mākslas terapeits ar specializāciju mūzikas terapijā un pielieto mūziku un tās izteiksmes līdzekļus, muzicēšanas tehnikas un darbības, domu, priekšstatu, pārdzīvojumu, jūtu, emociju, vajadzību, problēmu utt. izpausmei un refleksijai, lai nonāktu pie izmaiņām emocionālajā stāvoklī un domāšanas veidā, pie pilnīgākas fiziskas, emocionālas, sociālas integrācijas[3].

Nozīmīgākie mūzikas terapijas metodoloģiskie pamatprincipu pamatojumi apstiprināti Eiropas mūzikas terapijas konfederācijā (EMTC)[4].

Mūzikas terapiju pielieto  veselības aprūpes institūcijās un praksēs

preventīvajā (profilaktiskajā ārstnieciskajā medicīnā, paliatīvajā, rehabilitatīvajā,) medicīnā gan ambulatori, gan stacionāri cilvēkiem visās vecuma grupās ar veselības un attīstības riska faktoriem.

Mūzikas terapijas mērķi ir cieši saistīti un atkarīgi no pacienta vajadzībām, vēlmēm, iespējām, veselības stāvokļa, vecuma u.c. faktoriem. Mērķi var būt īslaicīgi vai ilglaicīgi, piemēroti individuālajai mūzikas terapijai vai mūzikas terapijai grupā, tie var būt virzīti uz izmaiņām un izaugsmi vai personisko un sociālo integrāciju, tomēr terapeitiskie mērķi vienmēr ir primāri un nav nejauši vai saistīti tikai ar pašreizējo aktivitāti[5]. Specifiskie mūzikas terapijas mērķi ir attiecināmi uz klienta / pacienta saslimšanas attiecīgajām jomām:

·        fiziskajā lielās un smalkmotorikas kustību attīstība, rokas / acu koordinācijas, organizētu ritmisku kustību, galvas kustības u.c. attīstība;

·        komunikatīvajā – klausīšanās spēju, apzinātas dzirdes attīstība, vokālas verbalizācijas attīstība, valodas sapratnes, artikulācijas, imitācijas un žestu sapratnes veicināšana un attīstība;

·        sociālajā – attiecību, mijiedarbību ar terapeitu, personālu un citiem pacientiem sapratne, vairāku prasmju (piemēram, dot un ņemt, uzklausīt, neapjukt u.c. izpratne, attīstīt spēles iemaņas, patstāvības sajūtu, motivāciju);

·        emocionālajā – mazināt agresiju, bailes, trauksmi, obsesīvu uzvedību, veicināt jūtu izpausmi un kontroli .

Pasaules un Eiropas pieredze un prakse liecina par mūzikas terapijas veiksmīgu pielietošanu neiroloģijā, neiropediatrijā un ietver attīstības aizkavēšanās traucējumus, agrīnus (bērnības) cerebrālos  traucējumus, hemi-, para- un tetraplēģiju, runas un motoros traucējumus pēc triekas, hiperkinētisko sindromu, neiromuskulārās saslimšanas,  posttraumaumatisma rehabilitāciju, autismu. Piemēram, izmantojot sensorās un skaņas integrācijas un uztveres funkciju metodes mūzikas terapeits pielieto vieglu sinhronu sensoro kairinājumu (piem., taktīlu ar pieskārienu pacienta rokai vai sejai) kopā ar skaņu (dziedāšana, instrumentu spēlēšana). Intensīva šo abu uztveres spēju apvienošana sekmē uzmanības paaugstināšanos, kā arī tam sekojošu labāku reaģēšanas spēju. Bet, piemēram, motorās un skaņas integrācijas un uztveres funkciju metodē mūzikas terapeits pielieto vadītu /pasīvu, atbalstītu vai patstāvīgu pacienta kustību kopā ar skaņu (dziedāšana, instrumentālā spēle). Šo abu uztveres spēju savienošana panāk to, ka uzmanība tiek paaugstināta un uzlabojas kustību / motorā plānošana [6]

Audioloģijā mūzikas terapiju pielieto vājdzirdības, skaņas apstrādes traucējumu,  receptīvu un ekspresīvu runas traucējumu, runas attīstības aizkavēšanās traucējumu gadījumos, pēc Kohleārā (Cochlea) implanta rehabilitācijā.[7]

Onkoloģijā leikēmijas un citu onkoloģiska saslimšanu gadījumos neverbāli kreatīvā mūzikas terapija dod iespēju iepazīt jaunu dzīves pieredzi un  attīstīt muzikālās aktivitātes procesā. [8]

Neonatoloģijā priekšlaicīgi dzimušajiem, respiratoru pielāgošanās traucējumu gadījumos individuālajā terapijā mūzikas terapeits veic sensori auditīvu stimulāciju (ādas jūtības traucējumu mazināšanai ) ritmiskai stabilizācijai.[9]

Psihosomatikajā medicīnā astmas,  anorexia nervoza, bulīmijas, gremošanu orgānu saslimšanu (Colitis Ulcerosa, Morbus Crohn )vēdera sāpju un enuresis gadījumos mūzikas terapeits individuāli  un grupā ar muzicēšanu (brīva instrumentālā un vokālā improvizācija) veicina pozitīva emocionālā stāvokļa stabilizēšanu, psihokorekciju, ķermeņa uztveres un attiecību uzvedības uzlabošanu, palīdz jaunas pieredzes veidošanā. [10]

Psihiatrijas praksē mūzikas terapeits palīdz psihisku attīstības traucējumu,

depresijas, eksogēno un endogēno psihožu, fobiju un baiļu traucējumu gadījumos.Piemēram, ar brīvu instrumentālu improvizēšanu tiek veicināta personības emocionālās un intelektuālās sfēras muzikālās aktivitātes veidošana. Pacienta muzikālās spēles izpausmes kvalitāti mūzikas terapeits integrē savā klavieru un vokālajā improvizācijā, tādējādi piedāvājot pacienta emocionālā stāvokļa ietērpšanu skaņās un/vai  pozitīva piedzīvojuma integrēšanu ar asociatīvu improvizēšanu un vokalizēšanu.[11]

Veiksmīgi mūzikas terapija tiek pielietota geriatrijā redzes, dzirdes traucējumu, pēc insulta, demences, parkinsona slimības, multiplās sklerozes, depresijas, psihožu u.c. gadījumos atkarībā no pacienta saslimšanas. Mūzikas terapeits cenšas realizēt  saslimušo aprūpes jomas vispārējos mērķus: fiziskās un garīgās patstāvības saglabāšanu, uzlabošanu vai atjaunošanu; pacienta reintegrāciju viņa sociālajā vidē.[12]

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 



[1] sniedz MT nosaukumu angļu valodā, norāda vai apstiprināšanai iesniegtā  MT ir oriģināla, būtiski līdzīga EK jau lietotai, vai plaši lietota ar atzītu efektivitāti, vai arī ir kādas no šo grupu MT  modifikācija.

[2] Profesiju regulē stingras kvalitātes kontroles: visi praktiķi paraksta apliecinājumu par profesionālās uzvedības, ētikas normu un profesionālo prasmju pildīšanu, kas nosaka to pastāvīgu attīstīšanu, lai saglabātu vietu reģistrā.

[3] Biedrība “Latvijas Mūzikas terapijas asociācija”, 2009.

[4] Bolay V.(1998). Thesen der Kasseler Konferenz. Musiktherapeutische Umschau, 19, 231-325.

 

 

[5] Karkou V., Sanderson P. Arts Therapies a Research Based Map of the Field. - Elsevier Science Ltd., 2006. – p.307, pp.67

[6] Haus. R.: „Musiktherapie- Neue Blüte der Therapieschwemme oder realistische Hilfe“

in: Kinderärztliche Praxis , Hrsg. : Prof. Dr. R. von Kries, Bd. 4 / 2001, S. 242-248

Kirchheim-Verlag Mainz, 2001;

Aldridge. D. Musiktherapie mit entwicklungsverzögerten Kindern, In: Beiträge zur

Musiktherapie in der Medizin, Verlag Hans Huber, Bern 1997

[7] Haus. R.: „Musiktherapie in der Rehabilitation bei CI-versorgten Kindern“im Druck in : Sozialpädiatrie, Hrsg.: Prof. Dr. Hellbrügge, (2004) Solaris Verlag München

[8] Haus.R.: „Der Einsatz der schöpferischen Musiktherapie nach Nordoff/Robbins in der pädiatrischen Onkologie“in: Kinder-und Jugendmedizin, Bd ,2 (2003), S.87-91  Hrsg.: Prof.Dr. med. Kiess, Schattauer Verlag, Stuttgart

[9] Nöcker- Ribaupierre M. Music Therapy for Premature and Newborn Infants, Barselona Publishers, 2004.pp.225

[10] Aldridge,D. Brandt, G.: Music therapy and inflammatory bowel disease In: The Arts in psychotherapy, Vol.18,pp.113-121, Pergamon Press 1991

 

[11] Jungaberle,H: Wie wird Musik zu einem therapeutischen Erlebnis? In: In: Musiktherapeutische Umschau, Bd.(Hrsg.: Deutsche Gesellschaft für     Musiktherapie e.V., Band 23, 232=245, 2002, Vandenhoek und Ruprecht, Göttingen.

 

[12] Smeijsters H. Musiktherapie bei Alchemerpatienten. Eine Meta-Analyse von Forschungsergebnissen. Musuktherapeutische Umschau, 1997.Bd.18, Heft 4, S.268-283