Mūzikas terapijas attīstība.

Mūzikas izmantošanai ārstnieciskos nolūkos ir sena vēsture, un mūzikas terapijas dziedinošais spēks mūsdienās vairs nav apstrīdams. Mūzikas terapija nav klasiskās medicīnas konkurente, tieši otrādi – mūzikas terapijā izmantotās metodes sekmīgi papildina līdz šim pastāvošo metožu spektru pacientu rehabilitācijā.

Kas ir mūzikas terapija?

Mūzikas terapija ir patstāvīga uz praksi orientēta zinātnes nozare, kura ir ciešā saiknē ar citām zinātnes nozarēm, sevišķi ar medicīnu, sociālajām zinātnēm, mūzikas zinātni un pedagoģisko psiholoģiju.

Mūzikas terapija ir mūzikas zinātnisks pielietojums terapeitiskiem nolūkiem (Strobel W., Huppmann G. Musiktherapie. Grundlagen Formen Möglicheiten Hogrefe Verlag für Psychologie Göttingen - Toronto - Zürich, 1991.)

Jēdziens mūzikas terapija ir kopējais nosaukums dažādām zinātniski pamatotām mūzikas terapijas koncepcijām, kā, piemēram, Nordofa/Robbinsa mūzikas terapija un Orfa mūzikas terapija, Analītiskā mūzikas terapija, kuru nozīmi mūzikas terapijas praksē var salīdzināt ar Vojta metodes vai Bobota koncepta nozīmi fizioterapijā. Mūzikas terapijā, specifiskas muzikālas aktivitātes laikā, kura norisinās starp klientu un terapeitu, mūzika palīdz risināt dažādas fiziskas un emocionālas problēmas, piemēram, mazināt trauksmi, hroniskas sāpes, u. c. Objektīvā un subjektīvā iedarbība dod iespēju mūziku izmantot visdažādāko slimību terapeitiskā ārstēšanā vai kā papildterapiju līdzās citām organisku slimību ārstēšanā, fiziskas un garīgas invaliditātes, attīstība un uzvedības traucējumu, kā arī smadzeņu bojājumu, neirožu, psihožu, arī runas attīstības traucējumu un dzirdes bojājumu gadījumos. Ir pasīvā un aktīvā mūzikas terapija. Pasīvās mūzikas terapijas laikā pacientam mūzika tiek atskaņota, aktīvajā mūzikas terapijā viņš pats dzied un muzicē. Visbiežāk lietotās mūzikas terapijas tehnikas ir mūzikas klausīšanās, vokāla un instrumentāla improvizācija, kustība. Tādējādi var teikt, ka mūzikas terapeitu specifiskie mērķi var būt: pastiprināt klienta balss izmantošanas iespējas; stimulēt valodas attīstību un motoriskās koordinācijas spējas; attīstīt darbošanās – gaidīšanas (turn – taking) spējas; muzicējot kopā, veidojot dialogus; attīstīt ķermeņa un identitātes apzināšanos; attīstīt fantāzijas izmantošanu domāšanā un muzicēšanā; veidot mūzikas terapijas struktūru, kurā klients var pieredzēt un izpaust dažādas emocijas u. c.

Mūzikas terapijas pielietojums mūsdienās.

Mūzikas terapiju pielieto sociālajās un veselības aprūpes iestādēs: kūratīvajā (dziednieciskajā), paliatīvajā (aprūpes), rehabilitācijas, preventīvajā (profilaktiskajā) medicīnā stacionāri un ambulatori cilvēkiem visās vecuma grupās ar veselības un attīstības riska faktoriem.

  • Mūzikas terapija var palīdzēt bērniem, kuriem ir traucēta valodas, motorikas un/vai kognitīvā attīstība. Speciālas brīvās improvizācijas metodes palīdz paplašināt viņa kustību koordināciju (kāju, roku un mutes motoriskās spējas) un loģisko domāšanu.
  • Mūzikas terapija palīdz bērniem un pieaugušajiem, kuriem ir cerebrāli traucējumi vai citas neiroloģiskas saslimšanas. Vadīta instrumentāla spēle ar sinhronu dziedāšanu var attīstīt lielāku dzirdes uzmanību un panākt labākas kustības un valodas attīstības spējas.
  • Vājdzirdīgajiem un nedzirdīgajiem bērniem var palīdzēt uztvert atšķirības starp dažādām skaņām, lai viņiem būtu labāki priekšnosacījumi valodas attīstībai.
  • Ar sensoru (vaigu un mutes rajonā) un sinhronu auditīvu stimulāciju bērniem var palīdzēt attīstīt labāku dzirdes uztveri un sava ķermeņa izjūtu. Bieži var novērot, ka fizioloģiskie parametri (skābekļa saturs asinīs, pulsa frekvence) mūzikas terapijas laikā tiek pozitīvi ietekmēti.Speciālas mūzikas terapijas metodes var mazināt bailes, trauksmi maziem bērniem, kuriem ir ilgstoša ķīmijas terapijas pielietošana. Arī pie neiroloģiskām blakus parādībām īpašas mūzikas terapijas metodes var atjaunot zaudētās motoriskās spējas.
  • Cilvēkiem, kuriem ir maz iespēju runāt par savām problēmām, mūzikas terapijas metodes var palīdzēt izskaidrot iekšējos konfliktus. Vecās darbības stratēģijas un somatiskas blakus parādības var tikt pozitīvi ietekmētas.


Pasaules Mūzikas terapijas federācija (WFMT) 1996. gadā izstrādājusi vienotu mūzikas terapijas definīciju:
„Mūzikas terapija ir mūzikas un/vai citu mūzikas elementu (skaņas, ritma, melodijas, harmonijas) izmantošana kvalificēta mūzikas terapeita vadībā darbā ar pacientu vai pacientu grupu, lai uzlabotu un paaugstinātu komunikācijas, mācīšanās, mobilizācijas, pašizpausmes, organizēšanās spējas un sasniegtu citus terapeitiski svarīgus mērķus, saskaņā ar pacienta fiziskajām, emocionālajām, mentālajām, sociālajām un kognitīvajām vajadzībām.