Latvijas mākslas terapeita

Profesijas apraksts

Ievads
Mākslas terapijas speciālista profesionālās darbības pamatprincipi

Droša un efektīva mākslas terapeita profesionālā darbība noris saskaņā ar mākslas terapeita profesijas standartu, Profesijas aprakstu un biedrības “Latvijas Mākslas terapijas asociācija” Ētikas kodeksa noteiktām darbības normām un principiem. LMTA Biedrības Ētikas kodekss, Profesijas standarts un Profesijas apraksts publicēti kā trīs atsevišķi dokumenti, kas ir pamatnosacījumi mākslas terapeita praktiskai darbībai Latvijas Republikas teritorijā. To ievērošana ir obligāta ikvienam biedrības “Latvijas Mākslas terapijas asociācija” biedram, kurš reģistrēts biedrības Profesijas reģistrā.
Latvijas mākslas terapeita Profesijas apraksts un Profesijas standarts nosaka, ka biedrības ‘’Latvijas Mākslas Terapijas asociācija’’ biedrs var tikt uzņemts un būt reģistrēts biedrības “Latvijas Mākslas terapijas asociācija” Profesijas reģistrā mākslas terapeita statusā, ja viņa profesionālā darbība atbilst Profesijas standarta prasībām un Profesijas reģistrā noteiktām prasībām, tiek ievērots biedrības Ētikas kodekss.
Mākslas terapeita reģistrēšana biedrības “Latvijas Mākslas terapijas asociācija” Profesijas reģistrā nodrošina mākslas terapeitam tiesības izmantot profesijas nosaukumu “mākslas terapeits” drukātā veidā gan savas prakses reklāmā, gan plašsaziņas līdzekļos.
Latvijas mākslas terapeita profesijas apraksts nosaka kā vispārējos tā specifiskos mākslas terapeita profesionālās darbības kritērijus, kuri jāievēro visiem biedrības “Latvijas Mākslas terapijas asociācija” Profesijas reģistrā reģistrētiem mākslas terapeitiem, tai skaitā personīgās terapijas un pārraudzības (supervision – angl.) nepieciešamību.
Saskaņā ar Profesijas aprakstu un Profesijas standartu, mākslas terapiju studējoša persona var praktizēt tikai supervizora vadībā. Uzsākot patstāvīgu profesionālo darbību, mākslas terapeits uzņemas personīgu atbildību par tās atbilstību Latvijas mākslas terapeita Profesijas standartā un biedrības “Latvijas Mākslas terapijas asociācija” Ētikas kodeksā noteiktām mākslas terapeita profesijas normām un ētikas principiem.
Mākslas terapeita profesionālā darbība, attīstoties, kļūst specializēta un fokusēta uz konkrētu klientu grupu, prakses vidi vai profesionālo kategoriju.

1.daļa. Mākslas terapeita profesionālās darbības joma

1.1. Mākslas terapeita profesionālā neatkarība un pakļautība:
    1.1.1. mākslas terapeits veic praktisku darbību saskaņā ar Latvijas mākslas terapeita profesijas standartā, Latvijas mākslas terapeita profesijas aprakstā un Latvijas mākslas terapijas asociācijas Ētikas kodeksā noteiktiem profesionāliem, juridiskiem un ētiskiem principiem:
        1.1.1.1. mākslas terapeits strādā atbilstoši klienta vajadzībām un augstākstāvošo institūciju prasībām;
        1.1.1.2. mākslas terapeits ciena ikviena klienta tiesības un neatkarību;
        1.1.1.3. mākslas terapeits apzinās savu kā mākslas terapijas speciālista lomu dažāda rakstura profesionālās darbības jomās;
    1.1.2. mākslas terapeits strādā ar klientu viņa personību nediskriminējošā veidā;
    1.1.3. mākslas terapeits ievēro konfidencionalitātes principus, pirms mākslas terapijas uzsākšanas par to informējot klientu un saņemot klienta piekrišanu sadarbībai mākslas terapijas laikā:
        1.1.3.1. mākslas terapeits apzinās, ka konfidencionalitātes principa ievērošana un klienta atļauja nepieciešamas arī attiecībā uz mākslas terapijas laikā iegūtās informācija uzglabāšanu video un audio ierakstu, klienta radīto vizuālo materiālu, digitālo attēlu u.c. veidos;
    1.1.4. mākslas terapeits sniedz klientam profesionālu atbalstu savas kompetences ietvaros;
    1.1.5. mākslas terapeits apzinās un novērtē savas profesionālās darbības iespējas un zināšanas un, nepieciešamības gadījumā, vēršas pēc citu speciālistu padoma vai konsultācijas:
        1.1.5.1. mākslas terapijas speciālists izvērtē situāciju, nosaka problēmas būtību un tās raksturam piemēro attiecīgās teorētiskās zināšanas un praktisko darbību;
        1.1.5.2. mākslas terapeits, veicot profesionālo darbu, apzinās savu profesionālo kompetenci un apliecina vēlmi sadarboties ar klientu mākslas terapijas procesa vadīšanā un problēmu risināšanā;
    1.1.6. mākslas terapeits plāno savu darbību mākslas terapijas gaitā, pamatojoties uz sasniedzamo rezultātu efektivitātes principu, strādā atbilstoši plānotajam, bet nepieciešamības gadījumā maina mākslas terapijas plānu, atbilstoši klienta vajadzībām:
        1.1.6.1. mākslas terapeits apzinās mākslas terapijas būtisko nozīmi klienta šī brīža dzīves situācijā, jo tā sniedz ieskatu sevī, attīsta sevis apzināšanos caur personisko pieredzi;
    1.1.7..mākslas terapeits apzinās personīgās psihiskās un fiziskās veselības nozīmību un ietekmi uz savu profesionālo darbību;
    1.1.8.mākslas terapeits apzinās, ka rezultatīvas profesionālās darbības viens no galvenajiem pamatnosacījumiem ir teorētiska un praktiska pašizglītošanās visas profesionālās darbības laikā.

1.2. Profesionālās attiecības:
    1.2.1. mākslas terapeits apzinās savas profesionālās darbības robežas, un darbojas to ietvaros, nepieciešamības gadījumā, iesakot klientam turpināt terapiju pie cita speciālista;
    1.2.2. mākslas terapeits individuāli un sadarbībā ar citiem profesionāļiem sniedz profesionālu atbalstu klientam/klienta aizbildnim:
        1.2.2.1. mākslas terapeits apzinās profesionālo attiecību nozīmīgumu gan strādājot individuāli, gan sadarbībā ar citiem speciālistiem;
        1.2.2.2. mākslas terapeits veic klienta izpēti un novērtēšanu, un atbilstošu mākslas terapiju saskaņā ar klienta vajadzībām, kā arī novērtē klientu aprūpētāju lomu sekmīga rezultāta sasniegšanai;
        1.2.2.3. mākslas terapeits apzinās savu kā profesionāļa ieguldījumu klienta veselības aprūpē;
    1.2.3. mākslas terapeits, atbilstoši kompetencei, var iesaistīties multidisciplināras aprūpes speciālistu komandas veidošanā un darbībā, sniedzot efektīvu un rezultatīvu ieguldījumu klienta aprūpes procesā;
    1.2.4. mākslas terapeits uztur konkrētai mākslas terapijas situācijai atbilstošu efektīvu saskarsmi, sniedzot informāciju, ieteikumus klientam/klienta aizbildnim, kā arī nepieciešamības gadījumos pauž profesionālo viedokli kolēģiem:
        1.2.4.1. mākslas terapijas speciālists sazinās ar klientu/klienta aizbildni viņam saprotamā un viegli uztveramā valodā;
        1.2.4.2. mākslas terapeits izprot atbilstošas efektīvas saskarsmes nozīmīgumu klienta problēmas precīzai izvērtēšanai, sazinās ar klientu vai viņa aizbildni valodā, kuru viņš spēj uztvert, un izvērtē, kādā veidā nepieciešams modificēt komunikācijas līdzekļus, lai novērstu klienta iespējamu distresu saistībā ar vecumu, fiziskiem traucējumiem, u.c.;
        1.2.4.3. mākslas terapeits izvēlas un izmanto piemērotas verbālās un neverbālās saskarsmes formas, atbilstoši konkrētai mākslas terapijas situācijai, un sniedz profesionālu atbalstu klientam, lai nodrošinātu efektīvu saskarsmi mākslas terapijas procesā;
        1.2.4.4. mākslas terapeits apzinās, ka klienta saskarsmes spējas var ietekmēt viņa vecums, dzimums, etniskā piederība, kultūras tradīcijas, reliģiskā pārliecība, sociālekonomiskais statuss, zināšanas, u.c.;
        1.2.4.5.mākslas terapeits apzinās nepieciešamību informēt klientu/klienta aizbildni par mākslas terapijas norisi, mērķiem, konfidencionalitāti, tādējādi radot klientā/klienta aizbildnī drošības un uzticēšanās izjūtu, kas ir svarīga veiksmīga un rezultatīva mākslas terapijas procesa norisei, kā arī stiprina klienta un mākslas terapijas speciālista sadarbību un saskarsmi mākslas terapijas laikā;

2.daļa. Praktiskās darbības plānošana un izvērtējums

2.1. Mākslas terapijas aprūpes mērķu noteikšana un izvērtēšana:
    2.1.1. mākslas terapeits iegūst nepieciešamo informāciju un datus par klientu, lai precīzi noteiktu un plānotu mākslas terapijas norisi:
        2.1.1.1. mākslas terapeits apzinās, ka, ievācot klienta dzīves vēsturi, gadījumu vēstures vai citu nepieciešamu informāciju, būtiski ņemt vērā psiholoģiskos, sociālos, kultūras, ekonomiskos, reliģiskās pārliecības un citus faktorus;
    2.1.2. mākslas terapeits piemēro konkrētam klientam vai grupai vajadzīgās izpētes/ novērtēšanas tehnikas:
        2.1.2.1. mākslas terapeits veic/organizē mērķtiecīgu klienta izpēti/ novērtēšanu, lai precīzi noteiktu novērošanas perioda ilgumu un klientam piemērotu māksla terapijas veidu;
        2.1.2.2. mākslas terapeits veic detalizētu klienta izvērtēšanu un dokumentāciju, izmantojot vajadzīgās profesionālās metodes un nepieciešamo tehnisko aprīkojumu;
    2.1.3. mākslas terapeits nepieciešamības gadījumā veic/organizē klienta klīnisko izpēti/ novērtēšanu:
        2.1.3.1. mākslas terapeits novēro un dokumentē klienta jautājumus, atbildes, izstrādā secinājumus par klienta psihisko stāvokli attiecīgajā māksla terapijas situācijā;
    2.1.4. mākslas terapeits analizē, izvērtē un interpretē iegūto informāciju un datus par klientu.

2.2. Profesionālās darbības plānu un stratēģijas formulēšana un izpilde:
    2.2.1. mākslas terapijas speciālists izmanto praktiski gūtās teorētiskās zināšanas un iemaņas zinātnisku pētījumu, pētījumu analīzes veikšanā un klienta problēmsituāciju risināšanā:
        2.2.1.1. mākslas terapijas speciālists atzīst loģisku un sistemātisku pieeju izpētes veikšanai un problēmjautājumu risināšanai konkrētajā mākslas terapijas jomā;
        2.2.1.2. mākslas terapijas speciālists atzīst sistemātisku pieeju zinātniskās izpētes veikšanai profesionālas kompetences ietvaros; praktiskajā darbībā pamatojas uz zinātniskās izpētes sasniegumiem attiecīgajā jomā, kā arī piedalās savas praktiskās darbības audita procesā;
        2.2.1.3. mākslas terapijas speciālists pārzina metodes, kuras izmanto cilvēka psihiskās veselības izpētē;
        2.2.1.4. mākslas terapeits novērtē jau veiktos pētījumus un informāciju, lai, atbilstoši vajadzībai, pielietotu tos savā praktiskajā darbībā un kompetences ietvaros izmanto jaunākos nozares zinātniskos sasniegumus un atklājumus;
    2.2.2. mākslas terapeits izdara secinājumus, pamatoties uz profesionālām zināšanām un prasmēm:
        2.2.2.1. mākslas terapeits pārzina informācijas tehnoloģiju pielietojuma iespējas profesionālajai darbībai nepieciešamajā līmenī;
    2.2.3. mākslas terapeits formulē konkrētus savas profesionālās darbības organizēšanas plānus, tai skaitā nosaka māksla terapijas laika robežu:
        2.2.3.1. mākslas terapeits pielāgo savu praktisko darbību atbilstoši dažādām klientu un klientu grupu vajadzībām, kuras var atšķirties pēc psihiskajiem, fiziskajiem, fizioloģiskajiem, vides, kultūras vai sociālekonomiskajiem u.c. faktoriem;
    2.2.4. mākslas terapeitsprofesionāli veic atbilstošas izpētes un novērošanas metodes, mākslas terapiju vai citas profesionālas darbības:
        2.2.4.1. mākslas terapijas speciālists izprot nepieciešamību nodrošināt un saglabāt klienta un viņa aprūpē iesaistīto drošību;
        2.2.4.2. mākslas terapeits profesionāli strādā ar klientu, nosakot mākslas terapijas ilgumu, izvērtējot mākslas terapijā sasniegtos pozitīvos rezultātus un grūtības;
        2.2.4.3. mākslas terapeits profesionāli izmanto radoša procesa iespējas, dažādas mākslas tehnikas un, vajadzības gadījumā, sākotnēji palīdz klientam radošā procesa gaitā;
    2.2.5. mākslas terapeits sagatavo un noformē dokumentāciju atbilstoši prasībām;
        2.2.5.1. mākslas terapeits veic precīzu mākslas terapijas gaitā iegūtās informācijas dokumentāciju, saskaņā ar attiecīgām vadlīnijām un likumdošanas nosacījumiem;
        2.2.5.2. mākslas terapeits, veicot mākslas terapijas dokumentāciju, izmanto profesionālo terminoloģiju, ieskaitot saīsinājumus.

2.3. Profesionālās darbības ietekmes izvērtēšana un mākslas terapijas speciālista profesionālā atbildība:
    2.3.1. mākslas terapeits novērtē savas pašreizējās profesionālās darbības efektivitāti un, nepieciešamības gadījumā, attiecīgi maina darbības norisi:
        2.3.1.1. mākslas terapeits ievāc nepieciešamo informāciju – gan kvantitatīvo, gan kvalitatīvo, kura palīdz novērtēt klienta reakcijas mākslas terapijas procesa laikā;
        2.3.1.2. mākslas terapeits sastāda mākslas terapijas plānu, vadoties pēc novērojumos gūtās informācijas, kā arī pēc klienta psihiskā stāvokļa vērtējuma ar dažādu testu un aptauju palīdzību; reizēm, atkārtoti veicot novērtēšanu māksla terapijas laikā, vajadzības gadījumā, terapijas speciālists novērtēšanas metožu izmantošanu pārrunā ar klientu/klienta aizbildni;
        2.3.1.3. mākslas terapeits novērtē un, vajadzības gadījumā, uzlabo savas praktiskās darbības kvalitāti;
        2.3.1.4. mākslas terapeits pieņem pamatotus lēmumus uzsākt, turpināt, modificēt vai pabeigt mākslas terapiju, dažādu mākslas terapijas tehniku vai metožu  izmantošanu, un atbilstoši dokumentē lēmumus un secinājumus;
        2.3.1.5. mākslas terapeits apzinās, ka mākslas terapijas gaitā gūtie rezultāti ne vienmēr atbilst sākotnēji paredzētajam, tomēr tie var apmierināt klienta vajadzības;
    2.3.2. mākslas terapeits patstāvīgi un objektīvi novērtē savu profesionālo darbību:
        2.3.2.1. mākslas terapeits izprot savas profesionālās darbības kvalitātes kontroles nosacījumus un kvalitāti noteicošos principus;
        2.3.2.2. mākslas terapeits atzīst savas profesionālās darbības audita un novērtēšanas nozīmīgumu pastāvīgas kvalitātes sekmēšanai (kvalitātes kontrole, kvalitātes novērtējums, iegūto rezultātu piemērots pielietojums);
        2.3.2.3. mākslas terapeits izstrādā efektīvus savas profesionālās darbības kontroles veidus, lai regulāri varētu izvērtēt savu darbību un panāktu pēc iespējas augstākus savas darbības kvalitātes rādītājus;
        2.3.2.4. mākslas terapeits, pēc iespējas bieži, piedalās mākslas terapeitu darba kvalitātes novērtēšanas programmās;
        2.3.2.5. mākslas terapeits dokumentē refleksijas par savas profesionālās darbības norisi un tās vērtējumu;
        2.3.2.6. mākslas terapeits rūpējas par sava profesionālā redzesloka paplašināšanu, apmeklējot konferences, seminārus, darba grupas.

3.daļa. Praktiskai darbībai nepieciešamās zināšanas un prasmes

3.1. Zinātnisko pētījumu nozīme un aktualitāte mākslas terapijā:
    3.1.1. mākslas terapeits pārzina bioloģisko, fizisko, sociālo, psiholoģisko un klīnisko zinātņu galvenās koncepcijas un nostādnes, atbilstoši mākslas terapijas speciālista profesijas specifikai; pārzina cilvēka ķermeņa uzbūves struktūru un funkcionēšanu, veselības, saslimšanu, traucējumu un disfunkciju jomu, atbilstoši mākslas terapijas speciālista profesijas specifikai;
    3.1.2. mākslas terapeits apzinās zinātniskās izpētes nozīmīgumu mākslas terapijas gaitā;
    3.1.3. mākslas terapeits atzīst citu profesiju nozīmīgumu klienta veselības aprūpē;
    3.1.4. mākslas terapeits novērtē teorētisko zināšanu nozīmīgumu un daudzpusīgu pieeju klienta stāvokļa novērtēšanā un mākslas terapijas procesā;
    3.1.5. mākslas terapeits apzinās psiholoģisko faktoru un attiecīgu kultūras iezīmju ietekmi uz klienta psihisko veselību;
    3.1.6. mākslas terapeis ar atbildības izjūtu vērš uzmanību uz tādiem profesionāla rakstura fenomeniem kā terapeitiskās robežas, pārnese, pretpārnese u.c. un spēj tos kontrolēt, lai sasniegtu kvalitatīvus sava profesionālā darba rezultātus;
    3.1.7. mākslas terapeits ievēro klienta - mākslas terapijas speciālista profesionālās attiecības, ņemot vērā saskarsmes ierobežojumus;
    3.1.8. mākslas terapeits mākslas terapijas norisi kontrolē atbilstoši profesionālās darbības standartiem;
    3.1.9. mākslas terapeits seko tam, ka klienta radīto mākslas darbu izmantošana mākslas terapijā atšķiras no mākslas darbu izmantošanas citiem nolūkiem;
    3.1.10. mākslas terapeits pārzina grupu darba teorijas un grupu vadīšanas pamatprincipus;
    3.1.11. mākslas terapeits pārzina teorijas un praktiskās vadlīnijas darbam ar individuālu klientu;
    3.1.12. mākslas terapeits pārzina cilvēka attīstības norisi; psiholoģiju un patopsiholoģiju; cilvēku sasvstarpējo saskarsmi un runas attīstību, garīgās saslimšanas un to diagnostikas un ārstēšanas pamatprincipus, iedzimto un iegūto invaliditāti; sociālās funkcionēšanas traucējumus; galvenās terapeitiskās intervences un to teorētisko pamatojumu;
    3.1.13. mākslas terapeits pārzina metodes, lai noteiktu cilvēka psihiskās veselības un psihiskās saslimšanas stāvokļus, ieskaitot diagnostiku, simptomus un ārstēšanu (kompetences ietvaros), spēj kritiski vērtēt šīs zināšanu sistēmas no dažādiem sociāliem un kultūras viedokļiem;
    3.1.14. mākslas terapeits profesionālai darbībai izvēlas savstarpēji saskanīgus teorētisko koncepciju modeļus, piemērojot teorētiskās zināšanas praktiskā darbībā, ieskaitot vizuālo mākslu, estētiku, antropoloģiju, psiholoģiju, psihiatriju, socioloģiju, psihoterapiju un medicīnu;
    3.1.15. mākslas terapeits pārzina dažādu teorētisko koncepciju un to modifikāciju pielietojamību profesionālajā darbībā atbilstoši klienta vajadzībām.

3.2. Klienta psiholoģiskā drošība mākslas terapijas laikā:
    3.2.1. mākslas terapeits rada klientam psiholoģiski drošu vidi mākslas terapijas laikā, pārzina veselības un personas drošības likumdošanu, darba drošības nosacījumus darba  vietā, ir gatavs nepieciešamības vai apdraudējuma gadījumā nekavējoties ziņot attiecīgām institūcijām;
    3.2.2. mākslas terapeits strādā drošā vidē, izvēloties optimālu riska kontroli, tā mazināšanas vai novēršanas tehnikas saskaņā ar veselības un personas drošības nolikumiem;
    3.2.3. mākslas terapeits ievēro profesionālai darbībai piemērotus individuālās aizsardzības līdzekļus un prot tos izmantot pareizi un atbilstoši noteiktai situācijai;
    3.2.4.mākslas terapeits izveido drošu mākslas terapijas vidi, kura mazina vai novērš apdraudētības, nedrošības risku klientam un mākslas terapritam.