2.1. Mākslas terapeita profesijas standarts

2.1.1. Vispārīgie jautājumi

1. Profesijas nosaukums – mākslas terapeits

2. Profesijas kods – 3229 15

2.1.2. Nodarbinātības apraksts

1. Profesionālās kvalifikācijas līmenis – piektais profesionālās kvalifikācijas līmenis.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu kopsavilkums:
– mākslas terapeits ir ārstniecības persona, kas ir ieguvusi otrā līmeņa profesionālo augstāko izglītību veselības aprūpē un profesionālo kvalifikāciju ar specializāciju vienā no mākslas veidiem (vizuāli plastiskā māksla, deja un kustība, drāma, mūzika). Mākslas terapeits veic klienta / pacienta izpēti / novērtēšanu savas kompetences ietvaros un realizē mākslas terapijas procesu, izmantojot specifisku mākslas formu kā instrumentu terapeitisko attiecību veidošanai un uzturēšanai, atbilstoši specializācijai. Mākslas terapeits palīdz klientam / pacientam pārvarēt daudzveidīgas veselības un sociālās problēmas. Mākslas terapeits strādā veselības un / vai sociālās aprūpes un / vai izglītības jomā, veicot  savu profesionālo darbību patstāvīgi vai multiprofesionālas un / vai daudzdisciplināras komandas sastāvā valsts, pašvaldību, nevalstiskās un privātās institūcijās, komercsabiedrībās. Mākslas terapeits piedalās zinātniski pētnieciskajos projektos un profesionālās izglītības realizēšanā, veicinot specialitātes attīstību. Mākslas terapeits ir atbildīgs par savas profesionālās kvalifikācijas uzturēšanu un paaugstināšanu, savā darbībā ievērojot profesionālo ētiku.

2.1.3. Profesionālās darbības veikšanai nepieciešamās profesionālās kompetences

1. Spēja veidot terapeitiskas attiecības, ņemot vērā klienta / pacienta vajadzības un savas darbības jomu.
2. Spēja izmantot mākslas  līdzekļus un tehnikas (atbilstoši specializācijai) un radošo izpausmi mākslas terapijas procesā;
3. Spēja izmantot klienta / pacienta refleksiju par radošo procesu un tā rezultātu.
4. Spēja noteikt mākslas terapijas mērķus, kas ir pamatā terapeitiskajām intervencēm.
5. Spēja izveidot un uzturēt drošu terapeitisko vidi un terapeitiskās attiecības.
6. Spēja izmantot tēlainību, simbolismu un metaforas mākslas terapijas procesā.
7. Spēja nodrošināt drošu, korektu un efektīvu uz klientu / pacientu centrētu aprūpi mākslas terapijas procesā.
8. Spēja lietot profesionālo domāšanu (argumentēti spriest) mākslas terapijas procesā.
9. Spēja terapeitiskajās attiecībās ar klientu / pacientu būt uztverošam, aktīvam, interaktīvam, inter- un intrapersonālam un radošam.
10. Spēja ievērot profesionālo ētiku un respektēt klientu / pacientu vajadzības.
11. Spēja plānot, organizēt un vadīt izpildāmos darbus un noteikt to prioritātes.
12. Spēja uz pašrefleksiju.
13. Spēja nodrošināt vides un darba aizsardzības normatīvo aktu prasību izpildi.
14. Tikai vizuāli plastiskās mākslas terapeitiem – spēja kompetenti izmantot mākslas un mākslas radīšanas tehniku diapazonu un spēja palīdzēt klientam / pacientam strādāt ar tām, spēja veikt klienta / pacienta radītā darba analīzi.15. Tikai mūzikas terapeitiem – spēja kompetenti izmantot mūzikas un mūzikas radīšanas tehniku diapazonu un spēja palīdzēt klientam / pacientam strādāt ar tām, spēja veikt klienta / pacienta mūzikas darba analīzi.
16. Tikai deju un kustību terapeitiem – spēja kompetenti izmantot deju un kustību tehniku diapazonu un spēja palīdzēt klientam / pacientam izpaust sevi kustībā, spēja veikt kustību novērošanu un analīzi, spēja lietot ķermeņa – prāta koncepciju darbībā.
17. Tikai drāmas terapeitiem – spēja kompetenti izmantot drāmas koncepciju, tehniku un procedūru diapazonu (ieskaitot spēles, aktivitātes, stilus un struktūras).

2.1.4. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās prasmes

1. Veikt klienta / pacienta izpēti / novērtēšanu savas kompetences ietvaros: sistemātiski izvērtēt un analizēt klienta / pacienta problēmu, grūtības, situāciju, personību.
2. Izvērtēt pacienta / klienta spējas un resursus, kas var tikt izmantoti mākslas terapijas procesā.
3. Novērtēt klienta / pacienta apkārtējās vides faktorus, kultūras un sociālās iezīmes.
4. Atpazīt klienta / pacienta personības iezīmju un psihisko stāvokļu izpausmes uzvedībā.
5. Formulēt atbilstošus mākslas terapijas procesa mērķus un uzdevumus, saskaņā ar izpētes / novērtēšanas rezultātiem, un tos realizēt.
6. Sadarboties ar pacientu / klientu mākslas terapijas mērķu izvirzīšanā un realizēšanā.
7. Izvēlēties vienu vai vairākas teorētiskās koncepcijas, saskaņā ar kurām veidot mākslas terapijas plānu.
8. Izvēlēties un lietot piemērotas mākslas terapijas metodes un tehnikas, atbilstoši specializācijai un respektējot profesionālās darbības jomu.
9. Izstrādāt un realizēt mākslas terapijas plānu atbilstoši pacienta / klienta problēmām un resursiem.
10. Izvēlēties un lietot atbilstošu saskarsmes veidu un paņēmienus darbam ar dažāda vecuma un sociālo grupu pacientiem / klientiem, viņu tuviniekiem un citām mākslas terapijas procesā iesaistītām personām.
11. Izvērtēt mākslas terapijas rezultātus.
12. Pārrunāt un izskaidrot klientam / pacientam un viņa piederīgajiem / aprūpētājiem mākslas terapijas procesu, tā rezultātus un ietekmi uz veselību.
13. Sadarboties ar citiem speciālistiem, iekļaujoties multiprofesionālā/  interdisciplinārā komandas darbā, lai pēc iespējas efektīvāk palīdzētu klientam / pacientam.
14. Informēt un izskaidrot darba devējiem un citiem speciālistiem mākslas terapijas procesu, mērķus un uzdevumus, iespējas un ierobežojumus, profesionālās ētikas principus.
15. Ievērot profesionālos un vispārīgos ētikas principus. Aizstāvēt pacientu / klientu tiesības un intereses.
16. Dokumentēt mākslas terapijas procesu atbilstoši normatīvo aktu prasībām.
17. Regulāri piedalīties supervīzijās.
18. Strādāt atbilstoši savai profesionālajai kompetencei, atpazīt savus profesionālos ierobežojumus un iespējas.
19. Sistemātiski iepazīties ar jaunāko profesionālo literatūru un profesionālajiem periodiskiem izdevumiem.
20. Lietot informācijas tehnoloģijas, t.sk., informācijas glabāšanai, iegūšanai   un izplatīšanai.
21. Ievērot darba drošības, ugunsdrošības un higiēnas prasības.

2.1.5. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas

1. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas priekšstata līmenī:
    1.1.kultūras un mākslas vēsture un teorijas;
    1.2.mākslas filozofija.
2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas izpratnes līmenī:
    2.1.cilvēka anatomija un fizioloģija;
    2.2. organisma funkciju regulācija un patoloģija;
    2.3. veselības aprūpe un medicīniskā rehabilitācija;
    2.4.psihiatrija;
    2.5.psihodinamiskā psihiatrija;
    2.6. psihosomatiskā medicīna;
    2.7.personības attīstības psiholoģija;
    2.8. klīniskā psiholoģija;
    2.9. individuālā konsultēšana un psihoterapija;
    2.10. grupu konsultēšanas un terapija;
    2.11.ģimenes terapija.
3. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas lietošanas līmenī:
    3.1.medicīnas un biomedicīnas tiesības un ētika;
    3.2.profesionālā darbība un ētika mākslas terapijā;
    3.3.mākslas terapijas teorijas un koncepcijas, atbilstoši specializācijai;
    3.4.mākslas radīšana un analīze, atbilstoši specializācijai;
    3.5.izpēte un novērtēšana mākslas terapijā, atbilstoši specializācijai;
    3.6.mākslas terapijas metodes un tehnikas, atbilstoši specializācijai;
    3.7.mākslas terapijas individuālā konsultēšana, atbilstoši specializācijai;
    3.8.mākslas terapijas grupu konsultēšana, atbilstoši specializācijai;
    3.9.mākslas terapija darbā ar jauniešiem un pieaugušajiem;
    3.10.mākslas terapija darbā ar bērniem un pusaudžiem;
    3.11.analītiskā un psihodinamiskā pieeja mākslas terapijā, atbilstoši specializācijai;
    3.12.mākslas terapijas dokumentēšana;
    3.13.personīgās apmācības terapija;
    3.14.kinezioloģija – tikai deju kustību terapijas speciālistiem;
    3.15.pirmā palīdzība;
    3.16.zinātniskā darba metodoloģija;
    3.17.darbs multiprofesionālā un interdisciplinārā komandā;
    3.18.informāciju tehnoloģijas;
    3.19.darba tiesiskās attiecības;
    3.20.civilā un darba aizsardzība;
    3.21.vides aizsardzība;
    3.22.svešvalodas.

Profesijas standarta izstrādes darba grupas sastāvs:

1. Kristīne Mārtinsone, RSU Mākslas terapijas akadēmiskās skolas vadītāja, biedrības „Latvijas Mākslas terapijas asociācija” valdes priekšsēdētāja.
2. Indra Majore – Dūšele, RSU lektora v.i., biedrības „Latvijas deju un kustību terapijas asociācija” valdes priekšsēdētāja.
3. Sandra Mihailova, RSU Psiholoģijas un socioloģijas katedras vadītāja, asociētā profesore, biedrības „Latvijas deju un kustību terapijas asociācija” valdes locekle.
4. Mirdza Paipare, LiepU, studiju programmas „Mūzikas terapija” direktore, biedrības „Latvijas Mūzikas terapijas asociācija” valdes priekšsēdētāja.
5. Reiners Hauss, Dattelnas bērnu klīnika (Vacija), mūzikas terapeits.
6. Agnese Krētaine, Liepājas bērnu interdisciplinārais attīstības centrs, sertificēta un apmācīttiesīga fizioterapeite.
7. Sandra Dzilna, biedrības „Latvijas Mākslas terapijas asociācija” valdes priekšsēdētāja vietniece.

Konsultanti:

1. Inese Znotiņa, RSU Rehabilitācijas fakultātes prodekāne.
2. Aija Kauliņa „Liepājas interdisciplinārais bērnu attīstības centrs” vadītāja, sertificēta un apmacīttiesīga bērnu neiroloģe, pediatre, speciāliste Vojta un Montesori metodēs.
3. Kerola Sibeta, Belfāstas Karaliskā universitāte, lektore; Belfāstas veselības un sociālās aprūpes apvienības Psihoterapijas centrs, sertificēta mākslas psihoterapeite,  supervīzore; (Lielbritānija, Ziemeļīrija);
4. Vikija Karkuva, Karalienes Margaretas universitāte, deju un kustību terapijas programmas direktore; sertificēta deju un kustību psihoterapeite, supervīzore (Lielbritānija, Skotija).
5. Sjūzana Skārs, Karalienes Margaretas universitāte,  lektore; vecākā (senior) deju un kustību terapeite, supervīzore (Lielbritānija, Skotija).