Mūzikas terapijas realizēšanai nepieciešams maģistra grāds veselības aprūpē un profesionālā kvalifikācija (ar specializāciju) mūzikas terapijā.

Latvijā mākslas terapijas izveidei un attīstībai ir izvēlēts Lielbritānijas modelis.

Kopš 1997. gada Lielbritānijā mākslas terapija (angl. art therapy) ir iekļautas starp 13 veselības aprūpes profesijām (angl. health professions), kuru darbību, uzrauga britu Veselības profesiju padome (angl. Health Professions Council, HPC), kas apstiprina un regulē mācību programmas un nosaka praksei nepieciešamo reģistrāciju[2].

Lielbritānijā nozīmīgu darbu uzsācis Mākslas Terapijas prakses pētījumu tīkls jeb MTPPT (angl. Art Therapy Practice Research Network, ATPRN). 2005. gadā tas ieguva prestižo veselības aprūpes praktiķu un zinātnieku balvu (angl. Awards for Allied Health Practitioners and Healthcare Scientists), kas tiek pasniegta par inovācijām pacientu aprūpē. Šis apbalvojums bija atzinība par MTPPT ieguldījumu prakses, ko ietekmē pētījumi (angl. research-informed practice), kā arī par praksē pamatotu pierādījumu (angl. practice based evidence) attīstības veicināšanu un integrāciju ar pierādījumos balstīto praksi (angl. evidence based practice). Šis sasniegums un profesionāļu vērtējums apliecina veiksmīgu attīstību pētniecības laukā.

preventīvajā (profilaktiskajā ārstnieciskajā medicīnā, paliatīvajā, rehabilitatīvajā,) medicīnā gan ambulatori, gan stacionāri cilvēkiem visās vecuma grupās ar veselības un attīstības riska faktoriem.

Mūzikas terapijas mērķi ir cieši saistīti un atkarīgi no pacienta vajadzībām, vēlmēm, iespējām, veselības stāvokļa, vecuma u.c. faktoriem. Mērķi var būt īslaicīgi vai ilglaicīgi, piemēroti individuālajai mūzikas terapijai vai mūzikas terapijai grupā, tie var būt virzīti uz izmaiņām un izaugsmi vai personisko un sociālo integrāciju, tomēr terapeitiskie mērķi vienmēr ir primāri un nav nejauši vai saistīti tikai ar pašreizējo aktivitāti[5]. Specifiskie mūzikas terapijas mērķi ir attiecināmi uz klienta / pacienta saslimšanas attiecīgajām jomām:

• fiziskajā – lielās un smalkmotorikas kustību attīstība, rokas / acu koordinācijas, organizētu ritmisku kustību, galvas kustības u.c. attīstība;
• komunikatīvajā – klausīšanās spēju, apzinātasirdes attīstība, vokālas verbalizācijas attīstība, valodas sapratnes, artikulācijas, imitācijas žestu sapratnes veicināšana un attīstība;
• sociālajā – attiecību, mijiedarbību ar terapeitu, personālu un citiem pacientiem sapratne, vairāku prasmju (piemēram, dot un ņemt, uzklausīt, neapjukt u.c. pratne, attīstīt spēles iemaņas, patstāvības sajūtu, motivāciju);
• emocionālajā – mazināt agresiju, bailes, trauksmi, obsesīvu uzvedību, veicināt jūtu izpausmi un kontroli .

Pasaules un Eiropas pieredze un prakse liecina par mūzikas terapijas veiksmīgu pielietošanu neiroloģijā, neiropediatrijā un ietver attīstības aizkavēšanās traucējumus, agrīnus (bērnības) cerebrālos  traucējumus, hemi-, para- un tetraplēģiju, runas un motoros traucējumus pēc triekas, hiperkinētisko sindromu, neiromuskulārās saslimšanas,  posttraumaumatisma rehabilitāciju, autismu. Piemēram, izmantojot sensorās un skaņas integrācijas un uztveres funkciju metodes mūzikas terapeits pielieto vieglu sinhronu sensoro kairinājumu (piem., taktīlu ar pieskārienu pacienta rokai vai sejai) kopā ar skaņu (dziedāšana, instrumentu spēlēšana). Intensīva šo abu uztveres spēju apvienošana sekmē uzmanības paaugstināšanos, kā arī tam sekojošu labāku reaģēšanas spēju. Bet, piemēram, motorās un skaņas integrācijas un uztveres funkciju metodē mūzikas terapeits pielieto vadītu /pasīvu, atbalstītu vai patstāvīgu pacienta kustību kopā ar skaņu (dziedāšana, instrumentālā spēle). Šo abu uztveres spēju savienošana panāk to, ka uzmanība tiek paaugstināta un uzlabojas kustību / motorā plānošana [6]

Audioloģijā mūzikas terapiju pielieto vājdzirdības, skaņas apstrādes traucējumu,  receptīvu un ekspresīvu runas traucējumu, runas attīstības aizkavēšanās traucējumu gadījumos, pēc Kohleārā (Cochlea) implanta rehabilitācijā.[7]

Onkoloģijā leikēmijas un citu onkoloģiska saslimšanu gadījumos neverbāli kreatīvā mūzikas terapija dod iespēju iepazīt jaunu dzīves pieredzi un  attīstīt muzikālās aktivitātes procesā. [8]

Neonatoloģijā priekšlaicīgi dzimušajiem, respiratoru pielāgošanās traucējumu gadījumos individuālajā terapijā mūzikas terapeits veic sensori auditīvu stimulāciju (ādas jūtības traucējumu mazināšanai ) ritmiskai stabilizācijai.[9]

Psihosomatikajā medicīnā astmas,  anorexia nervoza, bulīmijas,gremošanu orgānu saslimšanu (Colitis Ulcerosa, Morbus Crohn )vēdera sāpju un enuresis gadījumos mūzikas terapeits individuāli  un grupā ar muzicēšanu (brīva instrumentālā un vokālā improvizācija) veicina pozitīva emocionālā stāvokļa stabilizēšanu, psihokorekciju, ķermeņa uztveres un attiecību uzvedības uzlabošanu, palīdz jaunas pieredzes veidošanā. [10]

Psihiatrijas praksē mūzikas terapeits palīdz psihisku attīstības traucējumu,

depresijas, eksogēno un endogēno psihožu, fobiju un baiļu traucējumu gadījumos.– Piemēram, ar brīvu instrumentālu improvizēšanu tiek veicināta personības emocionālās un intelektuālās sfēras muzikālās aktivitātes veidošana. Pacienta muzikālās spēles izpausmes kvalitāti mūzikas terapeits integrē savā klavieru un vokālajā improvizācijā, tādējādi piedāvājot pacienta emocionālā stāvokļa ietērpšanu skaņās un/vai  pozitīva piedzīvojuma integrēšanu ar asociatīvu improvizēšanu un vokalizēšanu.[11]

Veiksmīgi mūzikas terapija tiek pielietota geriatrijā redzes, dzirdes traucējumu, pēc insulta, demences, parkinsona slimības, multiplās sklerozes, depresijas, psihožu u.c. gadījumos atkarībā no pacienta saslimšanas. Mūzikas terapeits cenšas realizēt  saslimušo aprūpes jomas vispārējos mērķus: fiziskās un garīgās patstāvības saglabāšanu, uzlabošanu vai atjaunošanu; pacienta reintegrāciju viņa sociālajā vidē.[12]

[1] sniedz MT nosaukumu angļu valodā, norāda vai apstiprināšanai iesniegtā  MT ir oriģināla, būtiski līdzīga EK jau lietotai, vai plaši lietota ar atzītu efektivitāti, vai arī ir kādas no šo grupu MT  modifikācija.

[2] Profesiju regulē stingras kvalitātes kontroles: visi praktiķi paraksta apliecinājumu par profesionālās uzvedības, ētikas normu un profesionālo prasmju pildīšanu, kas nosaka to pastāvīgu attīstīšanu, lai saglabātu vietu reģistrā.

[3] Biedrība “Latvijas Mūzikas terapijas asociācija”, 2009.

[4] Bolay V.(1998). Thesen der Kasseler Konferenz. Musiktherapeutische Umschau, 19, 231-325.

[5] Karkou V., Sanderson P. Arts Therapies a Research Based Map of the Field. – Elsevier Science Ltd., 2006. – p.307, pp.67

[6] Haus. R.: „Musiktherapie- Neue Blüte der Therapieschwemme oder realistische Hilfe“

in: Kinderärztliche Praxis , Hrsg. : Prof. Dr. R. von Kries, Bd. 4 / 2001, S. 242-248

Kirchheim-Verlag Mainz, 2001;

Aldridge. D. Musiktherapie mit entwicklungsverzögerten Kindern, In: Beiträge zur

Musiktherapie in der Medizin, Verlag Hans Huber, Bern 1997

[7] Haus. R.: „Musiktherapie in der Rehabilitation bei CI-versorgten Kindern“im Druck in : Sozialpädiatrie, Hrsg.: Prof. Dr. Hellbrügge, (2004) Solaris Verlag München

[8] Haus.R.: „Der Einsatz der schöpferischen Musiktherapie nach Nordoff/Robbins in der pädiatrischen Onkologie“in: Kinder-und Jugendmedizin, Bd ,2 (2003), S.87-91  Hrsg.: Prof.Dr. med. Kiess, Schattauer Verlag, Stuttgart

[9] Nöcker- Ribaupierre M. Music Therapy for Premature and Newborn Infants, Barselona Publishers, 2004.pp.225

[10] Aldridge,D. Brandt, G.: Music therapy and inflammatory bowel disease In: The Arts in psychotherapy, Vol.18,pp.113-121, Pergamon Press 1991

[11] Jungaberle,H: Wie wird Musik zu einem therapeutischen Erlebnis? In: In: Musiktherapeutische Umschau, Bd.(Hrsg.: Deutsche Gesellschaft für     Musiktherapie e.V., Band 23, 232=245, 2002, Vandenhoek und Ruprecht, Göttingen.

[12] Smeijsters H. Musiktherapie bei Alchemerpatienten. Eine Meta-Analyse von Forschungsergebnissen. Musuktherapeutische Umschau, 1997.Bd.18, Heft 4, S.268-283

Mūzikas  terapija

1. Pacienta orientējošā aktuālā fiziskā, psiholoģiskā stāvokļa un sociālās situācijas izvērtēšanas un analīzes mūzikas terapeita tehnoloģijas:

1.1. sākotnējās informācijas iegūšana (kontakta dibināšana un intervija ar pacientu) (30 – 90 min);

1.2. pacienta grūtību un situācijas analīze, iegūstot papildus informāciju no piederīgajiem, ārstniecības personāla (60 min);

1.3. pacientu pašnovērtējuma aptaujas (30 – 60 min);

1.4. objektīvā izvērtējuma testi (30 – 60 min);

1.5. mūzikā balstīta izvērtēšana mūzikas terapijā: (30 – 90 min):

1.5.1.Nordofa &Robinsa/ Plahlas/ Vigrama attiecību, uzvedības, attīstības un muzikālie profili (90 min);

1.5.2. audio/videogrāfijas analīze uzvedības, muzikālās darbības, vokālās/ instrumentālās improvizācijas, komunikācijas, kustību jomas, kognitīvo procesu izvērtēšanai (90 min);

1.6. vispārējā pārskata izveide (izvērtēšanā iegūtās informācijas, multiprofesionālās komandas dalībnieku izmeklējumu rezultātu analīzes un pacienta slimības vēstures analīzes apkopošana) un mākslas terapeita darba hipotēzes izvirzīšana un formulēšana, mūzikas terapijas mērķu un uzdevumu formulēšana, mūzikas terapijas rezultātu novērtēšanas plānošana; ja mūzikas terapeits strādā multiprofesionālas rehabilitācijas komandas sastāvā –  mūzikas terapijas mērķu integrācija kopējā komandas darba plānā (60 – 90 min).

2. Mūzikas terapeita darba tehnoloģijas: 

2.1 mūzikas terapijas sesija (individuāli vai grupā), izmantojot ievada un/vai iesildīšanās tehnikas, darbības tehnikas un noslēguma tehnikas, iekļaujot specifiskas mūzikas terapijas metodes vai to elementus kopējā procesā (improvizācija uz mūzikas instrumentiem un/vai ar balsi, aktīva un pasīva mūzikas klausīšanās, skaņdarbu/ dziesmu sacerēšana, darbs ar dziesmu tekstu) (30 – 120 min): 

2.3.1. iesildīšanās tehnikas – individualizēti aktīvi vingrinājumi individuāli vai grupā, lai aktivizētu pacientu mūzikas terapijas procesam (aktivizācijas, uzmanības, muzikālās sasveicināšanās, ķermeņa iesildīšanas un elpošanas tehnikas,); 

2.3.2. darbības tehnikas – individualizēti direktīvi uzdevumi terapeitisko mērķu sasniegšanai (sensoro/ motoro funkciju un skaņas integrācijas tehnikas, kognitīvo spēju attīstīšanas tehnikas, emocionālā kontakta veidošanas tehnikas, elpošanas regulēšanas tehnikas);

2.3.3. darbības tehnikas – individualizēti aktīvi un nedirektīvi uzdevumi terapeitisko mērķu sasniegšanai (vokāla un/vai instrumentālu improvizācija; metaforu radīšana un simbolizēšana);

2.3.4. darbības tehnikas – individualizēti uzdevumi, iekļaujot multimodālās tehnikas (zīmēšana mūzikas pavadībā, kustību ievirzes tehnikas);

2.3.5. darbības tehnikas – individualizēti receptīvās mūzikas terapijas uzdevumi (mūzikas klausīšanās tehnikas un relaksācija; muzikālo darbību klausīšanās un/vai vērošana audio /videogrāfijā);

2.3.6. noslēguma tehnikas katras mūzikas terapijas sesijas integrēšanai (verbalizācija, dialoga veidošana un atgriezeniskā saikne; specifiskas regulatīvas (aktīvas un pasīvas) apvienojošas mūzikas terapijas tehnikas); 

3. Mūzikas terapijas rezultātu novērtēšana, atbilstoši 1.5. punktam (60 min).
4. Slēdzienu un rekomendāciju izstrāde (30 min).
5. Savas prakses supervīzija individuāli vai grupā (60 – 90 min).
6. Mūzikas terapeits, izmantojot 1. un 2. punktā minētās tehnoloģijas piedalās pacientu ārstniecības procesā neatkarīgas prakses (monoprofesionāla pakalpojuma sniedzējs) vai multiprofesionālas rehabilitācijas komandas sastāvā.
7. Mūzikas terapeits, lietojot minētās tehnoloģijas, dienā veic maksimāli piecu pacientu rehabilitāciju individuāli vai strādā maksimāli ar divām grupām, vai individuāli un grupā, bet ne vairāk kā ar vienu grupu un trim  individuālajiem pacientiem dienā.

Mūzikas terapijas kabinetam ir jābūt pietiekami plašam, lai ar pacientu(iem) varētu strādāt gan individuāli vai grupā. Mūzikas terapijas kabinetā vēlama izlietne ar ūdeni, ziepēm un papīra salvetēm.

Mūzikas terapijas kabinetam jābūt iekārtotam tā, lai pacients justos fiziski komfortabli, veicot radošo darbu, un, lai viņam būtu izvēles iespējas darboties telpā  sev piemērotā vietā un veidā (sēdus, stāvus, uz batuta, šūpuļtīklā, utml.).

Mūzikas terapijas laikā pacients ir jānodrošina ar nepieciešamajiem specifiskiem mūzikas terapijai paredzētiem mūzikas instrumentiem, kuriem sesijas laikā jābūt pārredzamiem un sasniedzamiem pacientiem (arī bērniem) patstāvīgi.

Specifiskie mūzikas terapijai nepieciešamie instrumenti: [1]

1. Stāvbungas (4-5)
2. Kongas (bungas 4-5)
3. Bungu komplekts  ar šķīvjiem un bassbungām
4. Galda zvani (noskaņoti 10 toņi)
5. Metalafons
6. Ksilofons
7. Dalītie toņi 2 oktāvas
8. Mazās rokas un klēpja bundziņas (vairākas, dažādu diametru)
9. Jūras ( Oceandram) bungas ar pērlītēm
10. Lietus koks
11. Kastaņetes
12. Trijstūri (dažādu augstumu)
13. Tamburīni ( 2)
14. Vēja zvani
15. Kociņi stāvbungām, metalofons. un ksilofons, šķīvim
16. Blokflautas
17. Taurītes ( dažādos toņos)
18. Klavieres
19. Ģitāra ( 1-2)
20. Kokle (s)
21. Marakasi ( 2-3 dažādi lielumi)
22. Koka toņi ( lielie dalītie, skaņotie)
23. Skaņotas metāla bungas (steeldrum)
24. Gongs
25. Šķīvji + vālītes
26. Citi specifiski instrumenti, vālītes ( grabuļi, skrabuļi, u.c. )

Mūzikas terapijai nepieciešams īpašs papildus inventārs, kura pielietojums ir atbilstošs saslimšanas specifikai (kustību traucējumi, autisms, neiropediatrija) un/vai receptīvo mūzikas terapijas tehniku pielietojums ( guļampaklāji mūzikas klausīšanās nodrošināšanai)

Inventārs

1.Bērnu galds, 2- 4 krēsli

2.Batuts

3.Šūpuļtīkls

4.Guļampaklāji (individuāli) u.c.

Patstāvīgā mūzikas terapeitu prakse arī tiek dokumentēta un, saskaņojot ar pacientu vai viņa vecākiem, aizbildņiem, ierakstīta audio un / vai videolentē, lai sekotu terapijas dinamikai un veiksmīgi veiktu iz(no)vērtēšanas procesu. Ierakstītie materiāli kalpo mācību procesa pilnveidošanai un pētniecībai.

Nepieciešamais tehniskais aprīkojums:

CD atskaņotājs un ierakstītājs

Videokamera – mobila vai statiska (vēlama)

TV un/ vai video, DVD atskaņotājs (vēlams).

[1] Norādīto instrumentu skaits un dažādība dod  izvēles iespējas brīvai komplektācijai