Latvijas Mūzikas Terapijas Asociācija

Biedrība

Biedrība Latvijas Mūzikas terapijas asociācija (LMta) dibināta 2005. gada 24. novembrī (reģistrēta). Biedrības mērķi: sabiedrības veselības un labklājības veicināšana, apvienojot mūzikas terapeitus un/vai mūzikas terapijas speciālistus Latvijā; organizēt un koordinēt Latvijas mūzikas terapijas asociācijas darbu saistībā ar mūzikas terapijas speciālistu/terapeitu profesijas aizsardzību un popularizēšanu; attīstīt sadarbību ar līdzīgām profesionālajām organizācijām Latvijā un pasaulē.
Biedrība Latvijas Mūzikas terapijas asociācija (reģ. Nr. 40008096147) ir sabiedriska bezpeļņas organizācija, kas apvieno Latvijas mūzikas terapeitus un/vai mūzikas terapijas speciālistus, psihologus, pedagogus, medicīnas darbiniekus, sociālos darbiniekus, māksliniekus un darbojas atbilstoši Latvijas Republikas likumos noteiktajai kārtībai un saskaņā ar šiem statūtiem, tai ir zinātnisks, profesionāls un izglītojošs raksturs.
Biedrība apvieno biedrus un biedru kandidātus. LMta biedri un biedru kandidāti ir arī Eiropas mūzikas terapijas konfederācijas (European Music Therapy Confederation – EMTC) biedri un biedru kandidāti. Par biedriem drīkst būt izglītību ieguvuši mūzikas terapeiti vai mūzikas terapijas speciālisti, bet studējošie u.c. interesenti var būt organizācijas biedru kandidāti. Latvijas Mūzikas terapijas asociācijas mājas lapa ir: www.muzikasterapija.lv

STATŪTI

VALDES SASTĀVS:

Valdes priekšsēdētājs – Jānis Rotšteins

Valdes priekšsēdētāja vietnieks – Mirdza Liepiņa

Valdes loceklis – Aralda Bužere

Valdes loceklis – Sandra Barsineviča

Valdes loceklis – Solvita Ozoliņa

GODA BIEDRI:

RAINERS HAUSS 

MIRDZA PAIPARE

Kļūsti par Latvijas Mūzikas terapijas asociācijas biedru –

aizpildi iesnieguma veidlapu

IESNIEGUMS

un sūti to uz lmuzta@inbox.lv

Mērķi

Attīstīt un popularizēt mākslas terapijas virzienu Latvijā, apvienojot speciālistus, kas savā darbā izmanto mākslas terapijas metodes un tehnikas, un sadarbojoties ar citiem speciālistiem, veicināt izpratni par mākslas terapijas iespējām iedzīvotāju vispārējās fiziskās, garīgās un sociālās labsajūtu paaugstināšanā.

Uzdevumi

  • Izglītot sabiedrību par mūsdienīgu veselības izpratni;
  • Popularizēt mūzikas terapiju un tās metodes, pielietojot tās savā profesionālajā darbā dažādās ārstniecības, rehabilitācijas u.c. iestādēs;
  • Turpināt izstrādāt dokumentus, kas saistīti ar mūzikas terapijas speciālista statusa profesionālo un ekonomisko interešu aizstāvību un mūzikas terapijas attīstību Latvijā;
  • Turpināt apgūt dziļāku teorētisko un praktisko izpratni par pasaulē vadošām profesionālajām pieejām mākslas un mūzikas terapijas jomā; sekmējot un veicinot kontaktus ar kolēģiem citās valstīs; organizējot un piedaloties starptautiskās konferencēs, semināros;
  • Apvienot speciālistus, kas savā darbā izmanto mākslas terapijas metodes un tehnikas;
  • Rosināt pētījumu, kuros tiek izmantotas mūzikas terapijas metodes / tehnikas, veikšanu;
  • Īstenot dažāda veida projektus ar mākslas terapijas metožu / tehniku izmantošanu;
  • Turpināt attīstīt sadarbību ar līdzīgām profesionālajām organizācijām Latvijā un pasaulē un ieinteresētajām juridiskajām institūcijām Latvijā;
  • Sadarboties ar citu profesiju speciālistiem veselības, sociālās aprūpes un izglītības jomā;
  • Veicināt LMta biedru kompetenču un profesionalitātes paaugstināšanu, pamatojoties uz atzītu pasaules pieredzi;
  • Piesaistīt finansējumu, izstrādājot jaunus sabiedrības attīstību veicinošus projektus mākslas terapijas jomā;
  • Sadarboties ar Latvijas reģioniem un atbalstīt Mūzikas terapijas centru izveidi arī citās Latvijas pilsētās;
  • Uzņemt jaunus biedrus un biedru kandidātus, kurus, atbilstoši LMta izvirzītajām prasībām, apstiprina asociācijas valde.

Palielināt LMta biedru skaitu (uzņemti jauni biedri, atbilstoši LMta prasībām)

Ētikas Kodekss

Latvijas Mākslas terapeitu ētikas kodekss

(turpmāk – kodekss) apstiprināts Latvijas Mākslas terapiju asociāciju apvienības (LMTAA) 2010.gada 6. marta Kopsapulcē.

Kodekss ir saistošs un to jāievēro visiem Latvijā praktizējošiem mākslas terapeitiem. Kodekss ir izstrādāts, ņemot vērā Latvijas ergoterapeitu ētikas kodeksā, Lielbritānijas Profesionālo Mākslas Terapeitu Asociācijas Ētikas Normu un Standartu Kodeksā, Eiropas Mūzikas terapijas asociāciju ētikas kodeksā un Eiropas Deju un kustību terapijas asociāciju ētikas kodeksā noteikto.

Mākslas terapeits (turpmāk – MT) ir ārstniecības persona*, kas ir ieguvusi otrā līmeņa profesionālo augstāko izglītību veselības aprūpē un profesionālo kvalifikāciju ar specializāciju vienā no mākslas veidiem (vizuāli plastiskā māksla, deja un kustība, drāma, mūzika). Mākslas terapeits strādā veselības, sociālās aprūpes vai izglītības jomā, ar klientiem / pacientiem, kuriem ir somatiski, psihiski traucējumi vai psiholoģiskas grūtības.

Mākslu terapija (turpmāk – mākslas terapija) Latvijā ir veselības aprūpes joma, kas ietver četru mākslas terapijas specializāciju kopumu – vizuāli plastiskā mākslas terapija, mūzikas terapija, deju un kustību terapija, drāmas terapija.

  1. Mākslas terapeita (turpmāk – MT) ētikas pamatprincipi:

1.1. MT darbības pamatprincips ir nodrošināt kvalitatīvu mākslas terapijas pakalpojumu atbilstoši specializācijai (mākslas terapijā, deju un kustību terapijā, mūzikas terapijā vai drāmas terapijā), respektējot klientu / pacientu un grupu vajadzības un tiesības, neatkarīgi no personas rases, etniskās izcelsmes, ādas krāsas, dzimuma, vecuma, invaliditātes, veselības stāvokļa, reliģiskās, politiskās vai citas pārliecības, nacionālās vai sociālās izcelsmes, mantiskā vai ģimenes stāvokļa vai citiem apstākļiem..

1.2. MT savā profesionālajā darbībā cenšas ievērot augstākos mākslas terapijas profesionalitātes standartus un prasības, kas noteiktas Eiropas, Latvijas, MT profesionālo asociāciju normatīvajos aktos un dokumentos.

1.3. Kodeksa galvenais mērķis ir aizsargāt klientus / pacientus no kaitējuma, ko var izraisīt neētiska prakse, un nodrošināt, ka klientu / pacientu labklājība vienmēr ir prioritārā pār citiem apsvērumiem un prioritātēm.

1.4. MT ir atbildīgs par savu profesionālo kompetenci un kvalifikāciju, teorētisko un praktisko zināšanu līmeņa paaugstināšanu, nepārtraukti rūpējoties par savu profesionālo tālākizglītību, t.sk. regulāri apmeklējot supervīzijas, kā arī aktīvi piedaloties mākslu terapijas izglītības un praktiskā darba standartu attīstīšanā.

  1. MT atbildība pret klientu / pacientu:

2.1. MT ir informēts par nevienlīdzību, kas raksturīga terapeitiskām attiecībām. Attiecības ar klientu / pacientu vienmēr jāveido profesionāli, izvairoties no jebkāda veida klienta / pacienta emocionālas, seksuālas, sociālas, vai ekonomiskas izmantošanas savu personīgo interešu apmierināšanai vai labuma gūšanai.

2.2. MT jāstrādā saskaņā ar skaidri formulētu vienošanos (mutisku un / vai rakstisku) ar klientu / pacientu un/vai viņa aprūpētāju. Tajā jāietver:

  1. MT modalitāte (skaidrojums par MT iespējām, riskiem un ierobežojumiem);
  2. MT procesa mērķus un paredzamu ilgumu;
  3. Samaksu;
  4. Konfidencialitātes un konfidencialitātes ierobežojumu skaidrojumu: ja MT ir sniegta bērnam vai pusaudzim, tad jāveic skaidrojums par konfidencialitātes ierobežojumiem, atbilstoši Bērnu tiesību aizsardzības likumā noteiktajam.

2.3. MT ir jāiesaistās terapeitiskajās attiecībās un mākslu terapijas procesā vienīgi pēc nosūtījuma no citiem speciālistiem vai klienta / pacienta brīvprātīgas pieteikšanās.

2.4. MT jāstrādā atbilstoši savai profesionālajai kompetencei un specializācijai, apzinoties savas kompetences robežas, nepieciešamības gadījumā konsultējoties ar citiem speciālistiem vai arī iesakot klientam / pacientam konsultācijas pie cita speciālista.

2.5. MT ētiski nepieņemama ir klienta / pacienta vai sabiedrības maldināšana par savu profesionālās kvalifikācijas līmeni, kā arī mākslas terapijas procesa iespējamiem rezultātiem.

2.6. MT ir atbildīgs par klienta / pacienta drošību (fizisko, emocionālo) mākslas terapijas procesā.

2.7. MT nav tiesīgs veikt savu profesionālo darbību (izvērtēšana, mākslas terapijas procesa vadīšana, procesa novērtējums, supervīzija, apmācība, pētniecība), ja atrodas neatbilstošā fiziskā vai emocionālā stāvoklī.

2.8. MT var atteikties strādāt ar klientu / pacientu, pamatojot savu atteikumu un palīdzot klientam / pacientam atrast piemērotu speciālistu.

  1. MT atbildība pret studentiem, praktikantiem un supervīzējamajiem

3.1. Mākslas terapijas studenta individuālās terapijas vai mākslas terapijas grupas procesā nedrīkst iesaistīt personas, kas ir saistītas ar studenta apmācības, prakses vai supervīzijas procesu.

3.2. Studiju programmas personālam, kam ir pamatotas šaubas par kāda studenta / praktikanta profesionālās attīstības iespējām, ir jāveic atbilstoša rīcība, lai aizsargātu šo studentu / praktikantu un (nākotnes) klientus / pacientus.

3.3. Supervīzoriem, kam ir pamatotas šaubas par kāda supervīzējamā / praktikanta rīcības neatbilstību labas prakses prasībām, ir jāveic atbilstoša rīcība, lai aizsargātu šo supervīzējamo / praktikantu un viņa klientus / pacientus.

3.4. Prakses vadītājs / supervizors nedrīkst uzticēt praktikantam vai supervīzējamajiem klīnisku atbildību bez atbilstošas pārraudzības.

3.5. MT pēc iespējas ir jānodrošina, ka potenciālie studenti, supervīzējamie, pretendenti uz profesionālu atzīšanu vai finansējumu pētniecībai, netiks diskriminēti saistībā ar viņu sociālo statusu, invaliditāti, etnisko, dzimuma vai rases piederību, reliģiju, seksuālo orientāciju vai jebkādām citām atšķirībām, kam nav saistība ar profesionālo kompetenci.

  1. Konfidencialitāte un informācijas aizsargāšana

4.1. MT ir jāievēro  konfidencialitāte  attiecībā uz informāciju, kas iegūta profesionālās darbības laikā, izņemot tos gadījumus, kad informācijas neizpaušana par  darba saturu rada draudus klienta / pacienta, MT vai sabiedrības drošībai, kā arī citos normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos.

4.1.1. Strādājot ar grupu, MT jāaicina grupas dalībniekus ievērot konfidencialitāti attiecībā uz citiem grupas dalībniekiem.

4.1.2. Saņemot klienta / pacienta / aprūpētāja atļauju, informācija var tikt atklāta: .

  1. speciālistiem, kas iekļauti klienta / pacienta veselības aprūpē;
  2. praktikantiem, kuriem ir saistoša tāda pati konfidencialitāte, kā MT;
  3. anonīma informācija var tikt publicēta vai prezentēta kā gadījuma analīzes vai pētījuma projekta daļa.

4.2. Visa informācija (dokumentācija, foto, video, mākslas darbi), kas saistīta ar mākslas terapijas procesu ir jāuzglabā, ievērojot normatīvajos aktos noteiktās fizisko personu datu aizsardzības un informācijas glabāšanas prasības.

  1. Pētniecība

5.1. Visos pētījumos, kur tieši vai netieši ir iesaistīti klienti / pacienti, prioritāras ir klientu / pacientu intereses un drošība.

5.2. Biomedicīniska pētījuma veikšanai, ir jāsaņem atļauja no atbilstošas ētikas komitejas

5.3. Ir jāievēro pētījuma iesaistīto personu (autoru) tiesības. Līdzstrādnieku un darba vadītāju ieguldījums ir jānorāda katrā prezentācijā vai publikācijā.

  1. MT atbildība pret citiem profesionāļiem un profesiju

6.1. MT jātiecas pēc savstarpēji atbalstošām sadarbības attiecībām ar kolēģiem un citiem speciālistiem, ievērojot kolēģu un citu multidisciplinārās / multiprofesionālās komandas speciālistu kompetences un prasmes, pienākumus un atbildību, veicinot komandas darbu, lai veicinātu klientu / pacientu labklājību.

6.3. MT jāatturas no noniecinošiem un nepamatotiem izteikumiem par kolēģiem un citiem speciālistiem, bet konflikta gadījumā jāmeklē savstarpēji pieņemami risinājumi.

6.4. MT vienmēr jātiecas radīt pozitīvu priekšstatu par savu profesiju, demonstrējot kvalitatīvas prakses standartus un kompetenci, kā arī nodibinot koleģiālas attiecības ar kolēģiem un citiem speciālistiem.

6.5. MT iespēju robežās jāinformē sabiedrība par mākslu terapiju, tās sasniegumiem, publiskās situācijās prezentējot sevi, savu profesiju, profesionālās asociācijas un darbību.

  1. Ētikas Kodeksa ievērošana un sūdzību izskatīšana

7.1. Klienti / pacienti un klientu / pacientu pārstāvji, kā arī MT var iesniegt Latvijas Mākslas terapiju asociāciju apvienības (turpmāk – LMTAA) sūdzības par LMTAA biedru rīcību vai izturēšanos, ja uzskata to par nepieļaujamu, kaitējošu un / vai nosodāmu.

7.2. LMTAA Ētikas komisija (turpmāk – ĒK) seko Kodeksa ievērošanai, jaunu izmaiņu ieviešanas nepieciešamībai un izskata iesniegtās sūdzības.

7.3. ĒK 5 cilvēku sastāvā ievēl LMTAA biedru Kopsapulce uz 5 gadiem.

7.4. Sūdzības par konflikta situācijām vai par Kodeksa normu un principu neievērošanu rakstiski iesniedzamas ĒK.

7.5. ĒK informē MT, par kura rīcību ir saņemta sūdzība, par sūdzības saņemšanu un tās saturu, kā arī informē LMTAA valdi par sūdzības saņemšanu.

7.6. ĒK ar balsu vairākumu pieņem lēmumu par sūdzības izskatīšanu vai neizskatīšanu. Ja sūdzība netiek pieņemta izskatīšanai, sūdzības iesniedzējs un MT, par kura rīcību ir saņemta sūdzība, (turpmāk – abas puses) tiek rakstiski informētas par atteikumu izskatīt sūdzību un tā iemesliem. Ja sūdzība tiek pieņemta izskatīšanai, abas puses tiek uzaicinātas piedalīties ĒK sēdē, kurā izskatīs sūdzību un kura tiek organizēta 3 nedēļu laikā no sūdzības saņemšanas brīža.

7.7. ĒK sēdē abām pusēm tiek dota iespēja izsmeļoši izskaidrot un komentēt sūdzībā minēto situāciju un paust viedokļus. Lai nodrošinātu sūdzības izskatīšanu, ĒK var izteikt šādus lūgumus un izvirzīt šādas prasības:

7.7.1. Aicināt MT, par kura rīcību ir saņemta sūdzība, komentēt sūdzības saturu, sniegt atbildes uz ĒK jautājumiem.

7.7.2. Aicināt sūdzības iesniedzēju komentēt savu sūdzības saturu, sniegt atbildes uz ĒK jautājumiem.

7.7.3. Sūdzības izskatīšanā pieaicināt sūdzībā minētā MT supervīzoru(s), lūdzot konsultāciju par konkrētā gadījuma aspektiem.

7.8. Sūdzības izskatīšanas procesa kopsavilkums tiek fiksēts rakstiski, šī informācija ir konfidenciāla.

7.9. ĒK ir pienākums izskatīt sūdzību mēneša laikā no tās saņemšanas. Ja izskatīšana noteiktajā termiņā nav iespējama, abas puses tiek informētas par termiņa pagarināšanas iemesliem.

7.10.ĒK lēmumam jāietver atbilde uz jautājumu, vai ir noticis ētisks pārkāpums. ĒK lēmums tiek rakstiski paziņots abām pusēm un LMTAA Valdei.

7.11. Ja ar ĒK lēmumu tiek konstatēts ētisks pārkāpums, šim lēmumam pievienojamas rekomendācijas LMTAA Valdei par iespējamo rīcību, lai novērstu pārkāpuma sekas un / vai līdzīgu pārkāpumu atkārtošanos.

7.12. LMTAA Valde, ievērojot MT, par kura rīcību ir saņemta sūdzība, ētiska pārkāpuma raksturu, var pieņemt vienu no šādiem lēmumiem.

–  izteikt brīdinājumu;

–  informēt LMTAA biedrus par izdarīto ētisko pārkāpumu;

–   izteikt rājienu;

–  aicināt apmeklēt papildus apmācību / supervīziju;

–  ierosināt sertifikācijas komisijai anulēt profesionālo sertifikātu;

–  ierosināt kopsapulcei izslēgt personu no LMTAA biedru saraksta.

8.12. MT, kurš ir atzīts par vainīgo ētiska pārkāpuma izdarīšanā, ir tiesīgs iesniegt apelāciju. Apelāciju var iesniegt 30 dienu laikā no lēmuma pieņemšanas ir jāiesniedz LMTAA Valdei.

8.13. LMTAA Valde, saņemot MT apelāciju, 10 dienu laika izveido apelācijas komisiju 3 neatkarīgu ekspertu sastāvā.

8.14. LMTAA pārstāv savus biedrus un aizstāv mākslas terapijas profesionālās intereses.

Profesijas nolikums

Mākslas terapeita specialitātes nolikums

  1. Vispārīgie jautājumi

    1.Mākslas terapeita(četrās specializācijās- vizuāli plastiskajā mākslā, deju kustību, mūzikas, drāmas) specialitāte ir specialitāte, kurā mākslas terapeits,pamatojoties uz zināšanām par mērķtiecīgāmmākslas terapijasaktivitātēm specializācijā, veic pacienta un viņa situācijas izvērtēšanu, novērtēšanu, veicina indivīda veselību un labklājību visos dzīves aspektos, izmantojot mākslu terapijas tehnoloģijas specializācijā- mākslas terapijā, deju un kustību terapijā, mūzikas terapijā, drāmas terapijā.2. Mākslas terapeits ir ārstniecības persona, kas ir ieguvusi otrā līmeņa profesionālo augstāko izglītību veselības aprūpē un profesionālo kvalifikāciju ar specializāciju vienā no mākslu veidiem (vizuāli plastiskā māksla, deja un kustība, drāma, mūzika). Sertificēts mākslu terapeits ir nokārtojis sertifikācijas eksāmenu un ieguvis mākslu terapeita sertifikātu specializācijā.
  1. Sertificēta mākslas terapeita darbība3. Profesionālās darbības ietvaros sertificētam mākslas terapeitam ir šādi pienākumi un uzdevumi:
    3.1. iekļauties pacientu aprūpē vispārējā veselības aprūpes sistēmā; 
    3.2. sadarboties ar ārstniecības, sociālo un citu dienestu darbiniekiem veselības un sociālās aprūpes sistēmā, kā arī multidisciplinārā un interdisciplinārā komandā, organizēt un vadīt savā administratīvā pakļautībā esošos darbiniekus; 
    3.3. lietot savā praksē mākslas terapijas tehnoloģijas un metodes specializācijā; 
    3.4. precīzi atspoguļot medicīniskajā dokumentācijā par pacientu iegūto informāciju; 
    3.5. veikt pētniecisko darbu; 
    3.6. regulāri uzturēt un paaugstināt savu profesionālo kvalifikāciju;

3.7. regulāri apmeklēt supervīzijas:

3.8.informēt sabiedrību par mākslas terapijas iespējām un ierobežojumiem; pakalpojumiem ,to pieejamību; 
3.9. sniegt pacientiem neatliekamo medicīnisko palīdzību.

  1. Sertificētammākslasterapeitam savas profesionālās darbības veikšanai nepieciešamās prasmes: 
    4.1. iegūt sākotnējo informāciju (kontakta dibināšana un intervija ar pacientu), analizēt pacienta grūtības un situāciju, iegūstot papildus informāciju no piederīgajiem, ārstniecības personāla; 
    4.2. izmantot pacientu pašnovērtējuma aptaujas, objektīvā izvērtējuma testus, mākslā balstītās izvērtēšanas metodes specializācijā, apkopot izvērtēšanā iegūtos rezultātus un izveidot vispārējo pārskatu; 
    4.3. izvirzīt īstermiņa un ilgtermiņa mākslas terapijas mērķus specializācijā;

4.4. sastādīt pacienta veselības stāvoklim atbilstošu mākslas terapijas plānu un izvēlēties piemērotas mākslu terapijas metodes specializācijā;
4.5. izmantojot specifisku mākslas formu kā instrumentu terapeitisko attiecību veidošanai un uzturēšanai, palīdzēt pacientam pārvarēt daudzveidīgās veselības un sociālās problēmas; 

4.6. lietot konkrētam pacientam piemērotas mākslu terapijas metodes, nepieciešamības gadījumā mainīt tās; 
4.7. noformēt mākslas terapijas dokumentāciju, ievērojot precīzu medicīnisko un mākslu terapijas terminoloģiju specializācijā; 
4.8. veikt mākslas terapijas procesa novērtēšanu un analizēt mākslu terapijas rezultātus;

4.9. pamatot mākslas terapijas metožu izvēli un lietošanu, nepieciešamības gadījumā izstrādāt slēdzienus un rekomendācijas; 
4.10. sadarboties ar pacienta piederīgajiem, kā arī citām ārstniecības personām mākslu terapijas laikā;

4.11. informēt pacientu un viņa piederīgos vai aprūpētājus, ja pacients ir bērns vai pusaudzis, par mākslu terapijas procesu specializācijā, tā rezultātiem; ja pacients ir pieaugušais, tuviniekus var informēt par mākslu terapijas procesu specializācijā, tā rezultātiem, stingri saglabājot informācijas konfidencialitāti;

4.12. informēt sabiedrību par mākslu terapijas pakalpojumiem un izskaidrot tos.

 

 

III. Sertificēta mākslas terapeita atbildība


  1. Sertificētsmākslas terapeits ir atbildīgs par: 
    5.1. šā nolikuma 3. punktā minēto pienākumu izpildi; 
    5.2. savu profesionālo darbību; 
    5.3. savām kļūdām un paviršībām, kā arī to novēršanu;

5.4. konfidencialitātes saglabāšanu attiecībā uz informāciju, kas iegūta par pacienta ārstēšanu, slimības diagnozi un prognozi, un viņa privāto dzīvi; 
5.5. medicīnas un mākslas terapeita ētikas normu ievērošanu; 
5.6. tā nesertificētā mākslu terapeita un darbību un apmācību, kurš strādā viņa vadībā, izņemot šī nolikuma 7. punktā minētos gadījumus;

5.7. savas prakses supervīziju individuāli vai grupā;

5.8.regulāri papildināt savas zināšanas un paaugstināt profesionālo kvalifikāciju. 

IV. Nesertificēta mākslu terapeita darbība un atbildība 
6. Nesertificēts mākslu terapeits mākslu terapijā var strādāt tikai sertificēta mākslu terapeita vadībā.  
7. Nesertificēts mākslu terapeits ir atbildīgs par: 
7.1. sertificēta mākslu terapeita norādījumu pārkāpšanu vai neizpildi; 
7.2. paša veikto mākslas terapijas specializācijā; 
7.3. savām kļūdām un paviršību, kā arī to novēršanu; 
7.4. neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšanu; 
7.5. savas profesionālās kvalifikācijas paaugstināšanu un mākslas terapeita sertifikāta specializācijā iegūšanu; 
7.6. konfidencialitātes saglabāšanu attiecībā uz informāciju, kas iegūta par pacienta ārstēšanu, slimības diagnozi un prognozi, un viņa privāto dzīvi; 
7.7. mākslu terapeita ētikas normu ievērošanu;

7.8. savas prakses regulāru supervīziju individuāli vai grupā.

V. Izglītība mākslu terapijā un tās saturs

  1. Apmācības kopējais ilgums mākslu terapeita profesionālajā maģistrantūras programmā ir ne mazāk kā divigadi un pieci mēneši, kuru laikā jāapgūst teorētiskās zināšanas un praktiskās iemaņas atbilstoši mākslas terapeita kompetencei specializācijā šādos studiju kursos vai tiem līdzvērtīgos: 
    8.1. cilvēka anatomijā un fizioloģijā,

8.2.organisma funkciju regulācijā un patoloģijā,

8.3.veselības aprūpē un medicīniskajā rehabilitācijā,

8.4.pirmajā un neatliekamajā medicīniskajā palīdzībā,

8.5.psihiatrijā,

8.6.psihodinamiskajā psihiatrijā,

8.7.psihosomatiskajā medicīnā,

8.8.personības un attīstības psiholoģijā,

8.9.klīniskajā psiholoģijā,

8.10.individuālajā konsultēšanā un psihoterapijā,

8.11.grupu konsultēšanā un terapijā,

8.12. multiprofesionālās un interdisciplinārās komandas darbā,

8.13.zinātniskā darba metodoloģijā,

8.14.profesionālajā darbībā mākslu terapijā un tās tiesiskajos pamatos,

8.15.atbilstoši specializācijai – mākslas terapijas teorijās un koncepcijās,

8.16. atbilstoši specializācijai mākslas radīšanā un analīzē,

8.17.izvērtēšanā un novērtēšanā,

8.18.mākslas terapijas metodēs un tehnikās atbilstoši specializācijai,

8.19.mākslas terapijā darbā ar jauniešiem un pieaugušajiem atbilstoši specializācijai,

8.20.mākslas terapijā darbā ar bērniem un pusaudžiem atbilstoši specializācijai,

8.21.mākslas terapijas dokumentēšanā,

8.22.personīgās apmācības terapijā,

8.23.supervīzijā,

8.24. klīniskajā praksē mākslu terapijā – 1000 stundas; 
8.25. maģistra darba izstrāde. 
9. Pēcdiploma apmācību mākslu terapijā veido: 
9.1. divu gadu praktiskas pieredzes apgūšana mākslas terapeita specialitātē sertificēta mākslu terapeita uzraudzībā;

9.2.regulāra dalība supervīzijās;
9.3. profesionālās kvalifikācijas celšana speciālos kursos, semināros, lekcijās ne mazāk kā 30 akadēmiskās stundas gadā.

Profesijas apraksts

Latvijas mākslas terapeita

Profesijas apraksts

Ievads
Mākslas terapijas speciālista profesionālās darbības pamatprincipi

Droša un efektīva mākslas terapeita profesionālā darbība noris saskaņā ar mākslas terapeita profesijas standartu, Profesijas aprakstu un biedrības “Latvijas Mākslas terapijas asociācija” Ētikas kodeksa noteiktām darbības normām un principiem. LMTA Biedrības Ētikas kodekss, Profesijas standarts un Profesijas apraksts publicēti kā trīs atsevišķi dokumenti, kas ir pamatnosacījumi mākslas terapeita praktiskai darbībai Latvijas Republikas teritorijā. To ievērošana ir obligāta ikvienam biedrības “Latvijas Mākslas terapijas asociācija” biedram, kurš reģistrēts biedrības Profesijas reģistrā. 
Latvijas mākslas terapeita Profesijas apraksts un Profesijas standarts nosaka, ka biedrības ‘’Latvijas Mākslas Terapijas asociācija’’ biedrs var tikt uzņemts un būt reģistrēts biedrības “Latvijas Mākslas terapijas asociācija” Profesijas reģistrā mākslas terapeita statusā, ja viņa profesionālā darbība atbilst Profesijas standarta prasībām un Profesijas reģistrā noteiktām prasībām, tiek ievērots biedrības Ētikas kodekss. 
Mākslas terapeita reģistrēšana biedrības “Latvijas Mākslas terapijas asociācija” Profesijas reģistrā nodrošina mākslas terapeitam tiesības izmantot profesijas nosaukumu “mākslas terapeits” drukātā veidā gan savas prakses reklāmā, gan plašsaziņas līdzekļos. 
Latvijas mākslas terapeita profesijas apraksts nosaka kā vispārējos tā specifiskos mākslas terapeita profesionālās darbības kritērijus, kuri jāievēro visiem biedrības “Latvijas Mākslas terapijas asociācija” Profesijas reģistrā reģistrētiem mākslas terapeitiem, tai skaitā personīgās terapijas un pārraudzības (supervision – angl.) nepieciešamību. 
Saskaņā ar Profesijas aprakstu un Profesijas standartu, mākslas terapiju studējoša persona var praktizēt tikai supervizora vadībā. Uzsākot patstāvīgu profesionālo darbību, mākslas terapeits uzņemas personīgu atbildību par tās atbilstību Latvijas mākslas terapeita Profesijas standartā un biedrības “Latvijas Mākslas terapijas asociācija” Ētikas kodeksā noteiktām mākslas terapeita profesijas normām un ētikas principiem. 
Mākslas terapeita profesionālā darbība, attīstoties, kļūst specializēta un fokusēta uz konkrētu klientu grupu, prakses vidi vai profesionālo kategoriju. 

1.daļa. Mākslas terapeita profesionālās darbības joma

1.1. Mākslas terapeita profesionālā neatkarība un pakļautība:
    1.1.1. mākslas terapeits veic praktisku darbību saskaņā ar Latvijas mākslas terapeita profesijas standartā, Latvijas mākslas terapeita profesijas aprakstā un Latvijas mākslas terapijas asociācijas Ētikas kodeksā noteiktiem profesionāliem, juridiskiem un ētiskiem principiem:
        1.1.1.1. mākslas terapeits strādā atbilstoši klienta vajadzībām un augstākstāvošo institūciju prasībām; 
        1.1.1.2. mākslas terapeits ciena ikviena klienta tiesības un neatkarību;
        1.1.1.3. mākslas terapeits apzinās savu kā mākslas terapijas speciālista lomu dažāda rakstura profesionālās darbības jomās;
    1.1.2. mākslas terapeits strādā ar klientu viņa personību nediskriminējošā veidā;
    1.1.3. mākslas terapeits ievēro konfidencionalitātes principus, pirms mākslas terapijas uzsākšanas par to informējot klientu un saņemot klienta piekrišanu sadarbībai mākslas terapijas laikā:
        1.1.3.1. mākslas terapeits apzinās, ka konfidencionalitātes principa ievērošana un klienta atļauja nepieciešamas arī attiecībā uz mākslas terapijas laikā iegūtās informācija uzglabāšanu video un audio ierakstu, klienta radīto vizuālo materiālu, digitālo attēlu u.c. veidos; 
    1.1.4. mākslas terapeits sniedz klientam profesionālu atbalstu savas kompetences ietvaros;
    1.1.5. mākslas terapeits apzinās un novērtē savas profesionālās darbības iespējas un zināšanas un, nepieciešamības gadījumā, vēršas pēc citu speciālistu padoma vai konsultācijas:
        1.1.5.1. mākslas terapijas speciālists izvērtē situāciju, nosaka problēmas būtību un tās raksturam piemēro attiecīgās teorētiskās zināšanas un praktisko darbību;
        1.1.5.2. mākslas terapeits, veicot profesionālo darbu, apzinās savu profesionālo kompetenci un apliecina vēlmi sadarboties ar klientu mākslas terapijas procesa vadīšanā un problēmu risināšanā;
    1.1.6. mākslas terapeits plāno savu darbību mākslas terapijas gaitā, pamatojoties uz sasniedzamo rezultātu efektivitātes principu, strādā atbilstoši plānotajam, bet nepieciešamības gadījumā maina mākslas terapijas plānu, atbilstoši klienta vajadzībām:
        1.1.6.1. mākslas terapeits apzinās mākslas terapijas būtisko nozīmi klienta šī brīža dzīves situācijā, jo tā sniedz ieskatu sevī, attīsta sevis apzināšanos caur personisko pieredzi;
    1.1.7..mākslas terapeits apzinās personīgās psihiskās un fiziskās veselības nozīmību un ietekmi uz savu profesionālo darbību;
    1.1.8.mākslas terapeits apzinās, ka rezultatīvas profesionālās darbības viens no galvenajiem pamatnosacījumiem ir teorētiska un praktiska pašizglītošanās visas profesionālās darbības laikā.

1.2. Profesionālās attiecības:
    1.2.1. mākslas terapeits apzinās savas profesionālās darbības robežas, un darbojas to ietvaros, nepieciešamības gadījumā, iesakot klientam turpināt terapiju pie cita speciālista; 
    1.2.2. mākslas terapeits individuāli un sadarbībā ar citiem profesionāļiem sniedz profesionālu atbalstu klientam/klienta aizbildnim:
        1.2.2.1. mākslas terapeits apzinās profesionālo attiecību nozīmīgumu gan strādājot individuāli, gan sadarbībā ar citiem speciālistiem;
        1.2.2.2. mākslas terapeits veic klienta izpēti un novērtēšanu, un atbilstošu mākslas terapiju saskaņā ar klienta vajadzībām, kā arī novērtē klientu aprūpētāju lomu sekmīga rezultāta sasniegšanai;
        1.2.2.3. mākslas terapeits apzinās savu kā profesionāļa ieguldījumu klienta veselības aprūpē;
    1.2.3. mākslas terapeits, atbilstoši kompetencei, var iesaistīties multidisciplināras aprūpes speciālistu komandas veidošanā un darbībā, sniedzot efektīvu un rezultatīvu ieguldījumu klienta aprūpes procesā;
    1.2.4. mākslas terapeits uztur konkrētai mākslas terapijas situācijai atbilstošu efektīvu saskarsmi, sniedzot informāciju, ieteikumus klientam/klienta aizbildnim, kā arī nepieciešamības gadījumos pauž profesionālo viedokli kolēģiem:
        1.2.4.1. mākslas terapijas speciālists sazinās ar klientu/klienta aizbildni viņam saprotamā un viegli uztveramā valodā;
        1.2.4.2. mākslas terapeits izprot atbilstošas efektīvas saskarsmes nozīmīgumu klienta problēmas precīzai izvērtēšanai, sazinās ar klientu vai viņa aizbildni valodā, kuru viņš spēj uztvert, un izvērtē, kādā veidā nepieciešams modificēt komunikācijas līdzekļus, lai novērstu klienta iespējamu distresu saistībā ar vecumu, fiziskiem traucējumiem, u.c.;
        1.2.4.3. mākslas terapeits izvēlas un izmanto piemērotas verbālās un neverbālās saskarsmes formas, atbilstoši konkrētai mākslas terapijas situācijai, un sniedz profesionālu atbalstu klientam, lai nodrošinātu efektīvu saskarsmi mākslas terapijas procesā;
        1.2.4.4. mākslas terapeits apzinās, ka klienta saskarsmes spējas var ietekmēt viņa vecums, dzimums, etniskā piederība, kultūras tradīcijas, reliģiskā pārliecība, sociālekonomiskais statuss, zināšanas, u.c.; 
        1.2.4.5.mākslas terapeits apzinās nepieciešamību informēt klientu/klienta aizbildni par mākslas terapijas norisi, mērķiem, konfidencionalitāti, tādējādi radot klientā/klienta aizbildnī drošības un uzticēšanās izjūtu, kas ir svarīga veiksmīga un rezultatīva mākslas terapijas procesa norisei, kā arī stiprina klienta un mākslas terapijas speciālista sadarbību un saskarsmi mākslas terapijas laikā;

2.daļa. Praktiskās darbības plānošana un izvērtējums

2.1. Mākslas terapijas aprūpes mērķu noteikšana un izvērtēšana:
    2.1.1. mākslas terapeits iegūst nepieciešamo informāciju un datus par klientu, lai precīzi noteiktu un plānotu mākslas terapijas norisi:
        2.1.1.1. mākslas terapeits apzinās, ka, ievācot klienta dzīves vēsturi, gadījumu vēstures vai citu nepieciešamu informāciju, būtiski ņemt vērā psiholoģiskos, sociālos, kultūras, ekonomiskos, reliģiskās pārliecības un citus faktorus; 
    2.1.2. mākslas terapeits piemēro konkrētam klientam vai grupai vajadzīgās izpētes/ novērtēšanas tehnikas:
        2.1.2.1. mākslas terapeits veic/organizē mērķtiecīgu klienta izpēti/ novērtēšanu, lai precīzi noteiktu novērošanas perioda ilgumu un klientam piemērotu māksla terapijas veidu;
        2.1.2.2. mākslas terapeits veic detalizētu klienta izvērtēšanu un dokumentāciju, izmantojot vajadzīgās profesionālās metodes un nepieciešamo tehnisko aprīkojumu;
    2.1.3. mākslas terapeits nepieciešamības gadījumā veic/organizē klienta klīnisko izpēti/ novērtēšanu:
        2.1.3.1. mākslas terapeits novēro un dokumentē klienta jautājumus, atbildes, izstrādā secinājumus par klienta psihisko stāvokli attiecīgajā māksla terapijas situācijā;
    2.1.4. mākslas terapeits analizē, izvērtē un interpretē iegūto informāciju un datus par klientu.

2.2. Profesionālās darbības plānu un stratēģijas formulēšana un izpilde:
    2.2.1. mākslas terapijas speciālists izmanto praktiski gūtās teorētiskās zināšanas un iemaņas zinātnisku pētījumu, pētījumu analīzes veikšanā un klienta problēmsituāciju risināšanā:
        2.2.1.1. mākslas terapijas speciālists atzīst loģisku un sistemātisku pieeju izpētes veikšanai un problēmjautājumu risināšanai konkrētajā mākslas terapijas jomā;
        2.2.1.2. mākslas terapijas speciālists atzīst sistemātisku pieeju zinātniskās izpētes veikšanai profesionālas kompetences ietvaros; praktiskajā darbībā pamatojas uz zinātniskās izpētes sasniegumiem attiecīgajā jomā, kā arī piedalās savas praktiskās darbības audita procesā; 
        2.2.1.3. mākslas terapijas speciālists pārzina metodes, kuras izmanto cilvēka psihiskās veselības izpētē;
        2.2.1.4. mākslas terapeits novērtē jau veiktos pētījumus un informāciju, lai, atbilstoši vajadzībai, pielietotu tos savā praktiskajā darbībā un kompetences ietvaros izmanto jaunākos nozares zinātniskos sasniegumus un atklājumus;
    2.2.2. mākslas terapeits izdara secinājumus, pamatoties uz profesionālām zināšanām un prasmēm:
        2.2.2.1. mākslas terapeits pārzina informācijas tehnoloģiju pielietojuma iespējas profesionālajai darbībai nepieciešamajā līmenī; 
    2.2.3. mākslas terapeits formulē konkrētus savas profesionālās darbības organizēšanas plānus, tai skaitā nosaka māksla terapijas laika robežu:
        2.2.3.1. mākslas terapeits pielāgo savu praktisko darbību atbilstoši dažādām klientu un klientu grupu vajadzībām, kuras var atšķirties pēc psihiskajiem, fiziskajiem, fizioloģiskajiem, vides, kultūras vai sociālekonomiskajiem u.c. faktoriem;
    2.2.4. mākslas terapeitsprofesionāli veic atbilstošas izpētes un novērošanas metodes, mākslas terapiju vai citas profesionālas darbības:
        2.2.4.1. mākslas terapijas speciālists izprot nepieciešamību nodrošināt un saglabāt klienta un viņa aprūpē iesaistīto drošību;
        2.2.4.2. mākslas terapeits profesionāli strādā ar klientu, nosakot mākslas terapijas ilgumu, izvērtējot mākslas terapijā sasniegtos pozitīvos rezultātus un grūtības; 
        2.2.4.3. mākslas terapeits profesionāli izmanto radoša procesa iespējas, dažādas mākslas tehnikas un, vajadzības gadījumā, sākotnēji palīdz klientam radošā procesa gaitā; 
    2.2.5. mākslas terapeits sagatavo un noformē dokumentāciju atbilstoši prasībām;
        2.2.5.1. mākslas terapeits veic precīzu mākslas terapijas gaitā iegūtās informācijas dokumentāciju, saskaņā ar attiecīgām vadlīnijām un likumdošanas nosacījumiem;
        2.2.5.2. mākslas terapeits, veicot mākslas terapijas dokumentāciju, izmanto profesionālo terminoloģiju, ieskaitot saīsinājumus.

2.3. Profesionālās darbības ietekmes izvērtēšana un mākslas terapijas speciālista profesionālā atbildība:
    2.3.1. mākslas terapeits novērtē savas pašreizējās profesionālās darbības efektivitāti un, nepieciešamības gadījumā, attiecīgi maina darbības norisi:
        2.3.1.1. mākslas terapeits ievāc nepieciešamo informāciju – gan kvantitatīvo, gan kvalitatīvo, kura palīdz novērtēt klienta reakcijas mākslas terapijas procesa laikā;
        2.3.1.2. mākslas terapeits sastāda mākslas terapijas plānu, vadoties pēc novērojumos gūtās informācijas, kā arī pēc klienta psihiskā stāvokļa vērtējuma ar dažādu testu un aptauju palīdzību; reizēm, atkārtoti veicot novērtēšanu māksla terapijas laikā, vajadzības gadījumā, terapijas speciālists novērtēšanas metožu izmantošanu pārrunā ar klientu/klienta aizbildni;
        2.3.1.3. mākslas terapeits novērtē un, vajadzības gadījumā, uzlabo savas praktiskās darbības kvalitāti; 
        2.3.1.4. mākslas terapeits pieņem pamatotus lēmumus uzsākt, turpināt, modificēt vai pabeigt mākslas terapiju, dažādu mākslas terapijas tehniku vai metožu  izmantošanu, un atbilstoši dokumentē lēmumus un secinājumus;
        2.3.1.5. mākslas terapeits apzinās, ka mākslas terapijas gaitā gūtie rezultāti ne vienmēr atbilst sākotnēji paredzētajam, tomēr tie var apmierināt klienta vajadzības;
    2.3.2. mākslas terapeits patstāvīgi un objektīvi novērtē savu profesionālo darbību:
        2.3.2.1. mākslas terapeits izprot savas profesionālās darbības kvalitātes kontroles nosacījumus un kvalitāti noteicošos principus;
        2.3.2.2. mākslas terapeits atzīst savas profesionālās darbības audita un novērtēšanas nozīmīgumu pastāvīgas kvalitātes sekmēšanai (kvalitātes kontrole, kvalitātes novērtējums, iegūto rezultātu piemērots pielietojums);
        2.3.2.3. mākslas terapeits izstrādā efektīvus savas profesionālās darbības kontroles veidus, lai regulāri varētu izvērtēt savu darbību un panāktu pēc iespējas augstākus savas darbības kvalitātes rādītājus; 
        2.3.2.4. mākslas terapeits, pēc iespējas bieži, piedalās mākslas terapeitu darba kvalitātes novērtēšanas programmās;
        2.3.2.5. mākslas terapeits dokumentē refleksijas par savas profesionālās darbības norisi un tās vērtējumu;
        2.3.2.6. mākslas terapeits rūpējas par sava profesionālā redzesloka paplašināšanu, apmeklējot konferences, seminārus, darba grupas. 

3.daļa. Praktiskai darbībai nepieciešamās zināšanas un prasmes

3.1. Zinātnisko pētījumu nozīme un aktualitāte mākslas terapijā:
    3.1.1. mākslas terapeits pārzina bioloģisko, fizisko, sociālo, psiholoģisko un klīnisko zinātņu galvenās koncepcijas un nostādnes, atbilstoši mākslas terapijas speciālista profesijas specifikai; pārzina cilvēka ķermeņa uzbūves struktūru un funkcionēšanu, veselības, saslimšanu, traucējumu un disfunkciju jomu, atbilstoši mākslas terapijas speciālista profesijas specifikai;
    3.1.2. mākslas terapeits apzinās zinātniskās izpētes nozīmīgumu mākslas terapijas gaitā;
    3.1.3. mākslas terapeits atzīst citu profesiju nozīmīgumu klienta veselības aprūpē;
    3.1.4. mākslas terapeits novērtē teorētisko zināšanu nozīmīgumu un daudzpusīgu pieeju klienta stāvokļa novērtēšanā un mākslas terapijas procesā;
    3.1.5. mākslas terapeits apzinās psiholoģisko faktoru un attiecīgu kultūras iezīmju ietekmi uz klienta psihisko veselību;
    3.1.6. mākslas terapeis ar atbildības izjūtu vērš uzmanību uz tādiem profesionāla rakstura fenomeniem kā terapeitiskās robežas, pārnese, pretpārnese u.c. un spēj tos kontrolēt, lai sasniegtu kvalitatīvus sava profesionālā darba rezultātus; 
    3.1.7. mākslas terapeits ievēro klienta – mākslas terapijas speciālista profesionālās attiecības, ņemot vērā saskarsmes ierobežojumus;
    3.1.8. mākslas terapeits mākslas terapijas norisi kontrolē atbilstoši profesionālās darbības standartiem;
    3.1.9. mākslas terapeits seko tam, ka klienta radīto mākslas darbu izmantošana mākslas terapijā atšķiras no mākslas darbu izmantošanas citiem nolūkiem;
    3.1.10. mākslas terapeits pārzina grupu darba teorijas un grupu vadīšanas pamatprincipus; 
    3.1.11. mākslas terapeits pārzina teorijas un praktiskās vadlīnijas darbam ar individuālu klientu; 
    3.1.12. mākslas terapeits pārzina cilvēka attīstības norisi; psiholoģiju un patopsiholoģiju; cilvēku sasvstarpējo saskarsmi un runas attīstību, garīgās saslimšanas un to diagnostikas un ārstēšanas pamatprincipus, iedzimto un iegūto invaliditāti; sociālās funkcionēšanas traucējumus; galvenās terapeitiskās intervences un to teorētisko pamatojumu;
    3.1.13. mākslas terapeits pārzina metodes, lai noteiktu cilvēka psihiskās veselības un psihiskās saslimšanas stāvokļus, ieskaitot diagnostiku, simptomus un ārstēšanu (kompetences ietvaros), spēj kritiski vērtēt šīs zināšanu sistēmas no dažādiem sociāliem un kultūras viedokļiem;
    3.1.14. mākslas terapeits profesionālai darbībai izvēlas savstarpēji saskanīgus teorētisko koncepciju modeļus, piemērojot teorētiskās zināšanas praktiskā darbībā, ieskaitot vizuālo mākslu, estētiku, antropoloģiju, psiholoģiju, psihiatriju, socioloģiju, psihoterapiju un medicīnu;
    3.1.15. mākslas terapeits pārzina dažādu teorētisko koncepciju un to modifikāciju pielietojamību profesionālajā darbībā atbilstoši klienta vajadzībām.

3.2. Klienta psiholoģiskā drošība mākslas terapijas laikā: 
    3.2.1. mākslas terapeits rada klientam psiholoģiski drošu vidi mākslas terapijas laikā, pārzina veselības un personas drošības likumdošanu, darba drošības nosacījumus darba  vietā, ir gatavs nepieciešamības vai apdraudējuma gadījumā nekavējoties ziņot attiecīgām institūcijām;
    3.2.2. mākslas terapeits strādā drošā vidē, izvēloties optimālu riska kontroli, tā mazināšanas vai novēršanas tehnikas saskaņā ar veselības un personas drošības nolikumiem;
    3.2.3. mākslas terapeits ievēro profesionālai darbībai piemērotus individuālās aizsardzības līdzekļus un prot tos izmantot pareizi un atbilstoši noteiktai situācijai; 
    3.2.4.mākslas terapeits izveido drošu mākslas terapijas vidi, kura mazina vai novērš apdraudētības, nedrošības risku klientam un mākslas terapeitam.

Profesijas standarts

2.1. Mākslas terapeita profesijas standarts

2.1.1. Vispārīgie jautājumi

1. Profesijas nosaukums – mākslas terapeits

2. Profesijas kods – 3229 15

2.1.2. Nodarbinātības apraksts

1. Profesionālās kvalifikācijas līmenis – piektais profesionālās kvalifikācijas līmenis.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu kopsavilkums:
– mākslas terapeits ir ārstniecības persona, kas ir ieguvusi otrā līmeņa profesionālo augstāko izglītību veselības aprūpē un profesionālo kvalifikāciju ar specializāciju vienā no mākslas veidiem (vizuāli plastiskā māksla, deja un kustība, drāma, mūzika). Mākslas terapeits veic klienta / pacienta izpēti / novērtēšanu savas kompetences ietvaros un realizē mākslas terapijas procesu, izmantojot specifisku mākslas formu kā instrumentu terapeitisko attiecību veidošanai un uzturēšanai, atbilstoši specializācijai. Mākslas terapeits palīdz klientam / pacientam pārvarēt daudzveidīgas veselības un sociālās problēmas. Mākslas terapeits strādā veselības un / vai sociālās aprūpes un / vai izglītības jomā, veicot  savu profesionālo darbību patstāvīgi vai multiprofesionālas un / vai daudzdisciplināras komandas sastāvā valsts, pašvaldību, nevalstiskās un privātās institūcijās, komercsabiedrībās. Mākslas terapeits piedalās zinātniski pētnieciskajos projektos un profesionālās izglītības realizēšanā, veicinot specialitātes attīstību. Mākslas terapeits ir atbildīgs par savas profesionālās kvalifikācijas uzturēšanu un paaugstināšanu, savā darbībā ievērojot profesionālo ētiku.

2.1.3. Profesionālās darbības veikšanai nepieciešamās profesionālās kompetences

1. Spēja veidot terapeitiskas attiecības, ņemot vērā klienta / pacienta vajadzības un savas darbības jomu.
2. Spēja izmantot mākslas  līdzekļus un tehnikas (atbilstoši specializācijai) un radošo izpausmi mākslas terapijas procesā;
3. Spēja izmantot klienta / pacienta refleksiju par radošo procesu un tā rezultātu.
4. Spēja noteikt mākslas terapijas mērķus, kas ir pamatā terapeitiskajām intervencēm.
5. Spēja izveidot un uzturēt drošu terapeitisko vidi un terapeitiskās attiecības.
6. Spēja izmantot tēlainību, simbolismu un metaforas mākslas terapijas procesā.
7. Spēja nodrošināt drošu, korektu un efektīvu uz klientu / pacientu centrētu aprūpi mākslas terapijas procesā.
8. Spēja lietot profesionālo domāšanu (argumentēti spriest) mākslas terapijas procesā.
9. Spēja terapeitiskajās attiecībās ar klientu / pacientu būt uztverošam, aktīvam, interaktīvam, inter- un intrapersonālam un radošam.
10. Spēja ievērot profesionālo ētiku un respektēt klientu / pacientu vajadzības.
11. Spēja plānot, organizēt un vadīt izpildāmos darbus un noteikt to prioritātes.
12. Spēja uz pašrefleksiju.
13. Spēja nodrošināt vides un darba aizsardzības normatīvo aktu prasību izpildi.
14. Tikai vizuāli plastiskās mākslas terapeitiem – spēja kompetenti izmantot mākslas un mākslas radīšanas tehniku diapazonu un spēja palīdzēt klientam / pacientam strādāt ar tām, spēja veikt klienta / pacienta radītā darba analīzi.15. Tikai mūzikas terapeitiem – spēja kompetenti izmantot mūzikas un mūzikas radīšanas tehniku diapazonu un spēja palīdzēt klientam / pacientam strādāt ar tām, spēja veikt klienta / pacienta mūzikas darba analīzi.
16. Tikai deju un kustību terapeitiem – spēja kompetenti izmantot deju un kustību tehniku diapazonu un spēja palīdzēt klientam / pacientam izpaust sevi kustībā, spēja veikt kustību novērošanu un analīzi, spēja lietot ķermeņa – prāta koncepciju darbībā.
17. Tikai drāmas terapeitiem – spēja kompetenti izmantot drāmas koncepciju, tehniku un procedūru diapazonu (ieskaitot spēles, aktivitātes, stilus un struktūras).

2.1.4. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās prasmes

1. Veikt klienta / pacienta izpēti / novērtēšanu savas kompetences ietvaros: sistemātiski izvērtēt un analizēt klienta / pacienta problēmu, grūtības, situāciju, personību.
2. Izvērtēt pacienta / klienta spējas un resursus, kas var tikt izmantoti mākslas terapijas procesā.
3. Novērtēt klienta / pacienta apkārtējās vides faktorus, kultūras un sociālās iezīmes.
4. Atpazīt klienta / pacienta personības iezīmju un psihisko stāvokļu izpausmes uzvedībā.
5. Formulēt atbilstošus mākslas terapijas procesa mērķus un uzdevumus, saskaņā ar izpētes / novērtēšanas rezultātiem, un tos realizēt.
6. Sadarboties ar pacientu / klientu mākslas terapijas mērķu izvirzīšanā un realizēšanā.
7. Izvēlēties vienu vai vairākas teorētiskās koncepcijas, saskaņā ar kurām veidot mākslas terapijas plānu.
8. Izvēlēties un lietot piemērotas mākslas terapijas metodes un tehnikas, atbilstoši specializācijai un respektējot profesionālās darbības jomu.
9. Izstrādāt un realizēt mākslas terapijas plānu atbilstoši pacienta / klienta problēmām un resursiem.
10. Izvēlēties un lietot atbilstošu saskarsmes veidu un paņēmienus darbam ar dažāda vecuma un sociālo grupu pacientiem / klientiem, viņu tuviniekiem un citām mākslas terapijas procesā iesaistītām personām.
11. Izvērtēt mākslas terapijas rezultātus.
12. Pārrunāt un izskaidrot klientam / pacientam un viņa piederīgajiem / aprūpētājiem mākslas terapijas procesu, tā rezultātus un ietekmi uz veselību.
13. Sadarboties ar citiem speciālistiem, iekļaujoties multiprofesionālā/  interdisciplinārā komandas darbā, lai pēc iespējas efektīvāk palīdzētu klientam / pacientam.
14. Informēt un izskaidrot darba devējiem un citiem speciālistiem mākslas terapijas procesu, mērķus un uzdevumus, iespējas un ierobežojumus, profesionālās ētikas principus.
15. Ievērot profesionālos un vispārīgos ētikas principus. Aizstāvēt pacientu / klientu tiesības un intereses.
16. Dokumentēt mākslas terapijas procesu atbilstoši normatīvo aktu prasībām.
17. Regulāri piedalīties supervīzijās.
18. Strādāt atbilstoši savai profesionālajai kompetencei, atpazīt savus profesionālos ierobežojumus un iespējas.
19. Sistemātiski iepazīties ar jaunāko profesionālo literatūru un profesionālajiem periodiskiem izdevumiem.
20. Lietot informācijas tehnoloģijas, t.sk., informācijas glabāšanai, iegūšanai   un izplatīšanai.
21. Ievērot darba drošības, ugunsdrošības un higiēnas prasības.

2.1.5. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas

1. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas priekšstata līmenī:
    1.1.kultūras un mākslas vēsture un teorijas;
    1.2.mākslas filozofija.
2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas izpratnes līmenī:
    2.1.cilvēka anatomija un fizioloģija;
    2.2. organisma funkciju regulācija un patoloģija;
    2.3. veselības aprūpe un medicīniskā rehabilitācija;
    2.4.psihiatrija;
    2.5.psihodinamiskā psihiatrija;
    2.6. psihosomatiskā medicīna;
    2.7.personības attīstības psiholoģija;
    2.8. klīniskā psiholoģija;
    2.9. individuālā konsultēšana un psihoterapija;
    2.10. grupu konsultēšanas un terapija;
    2.11.ģimenes terapija.
3. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas lietošanas līmenī:
    3.1.medicīnas un biomedicīnas tiesības un ētika;
    3.2.profesionālā darbība un ētika mākslas terapijā;
    3.3.mākslas terapijas teorijas un koncepcijas, atbilstoši specializācijai;
    3.4.mākslas radīšana un analīze, atbilstoši specializācijai;
    3.5.izpēte un novērtēšana mākslas terapijā, atbilstoši specializācijai;
    3.6.mākslas terapijas metodes un tehnikas, atbilstoši specializācijai;
    3.7.mākslas terapijas individuālā konsultēšana, atbilstoši specializācijai;
    3.8.mākslas terapijas grupu konsultēšana, atbilstoši specializācijai;
    3.9.mākslas terapija darbā ar jauniešiem un pieaugušajiem;
    3.10.mākslas terapija darbā ar bērniem un pusaudžiem;
    3.11.analītiskā un psihodinamiskā pieeja mākslas terapijā, atbilstoši specializācijai;
    3.12.mākslas terapijas dokumentēšana;
    3.13.personīgās apmācības terapija;
    3.14.kinezioloģija – tikai deju kustību terapijas speciālistiem;
    3.15.pirmā palīdzība;
    3.16.zinātniskā darba metodoloģija;
    3.17.darbs multiprofesionālā un interdisciplinārā komandā;
    3.18.informāciju tehnoloģijas;
    3.19.darba tiesiskās attiecības;
    3.20.civilā un darba aizsardzība;
    3.21.vides aizsardzība;
    3.22.svešvalodas.

Profesijas standarta izstrādes darba grupas sastāvs:

1. Kristīne Mārtinsone, RSU Mākslas terapijas akadēmiskās skolas vadītāja, biedrības „Latvijas Mākslas terapijas asociācija” valdes priekšsēdētāja.
2. Indra Majore – Dūšele, RSU lektora v.i., biedrības „Latvijas deju un kustību terapijas asociācija” valdes priekšsēdētāja.
3. Sandra Mihailova, RSU Psiholoģijas un socioloģijas katedras vadītāja, asociētā profesore, biedrības „Latvijas deju un kustību terapijas asociācija” valdes locekle.
4. Mirdza Paipare, LiepU, studiju programmas „Mūzikas terapija” direktore, biedrības „Latvijas Mūzikas terapijas asociācija” valdes priekšsēdētāja.
5. Reiners Hauss, Dattelnas bērnu klīnika (Vacija), mūzikas terapeits.
6. Agnese Krētaine, Liepājas bērnu interdisciplinārais attīstības centrs, sertificēta un apmācīttiesīga fizioterapeite.
7. Sandra Dzilna, biedrības „Latvijas Mākslas terapijas asociācija” valdes priekšsēdētāja vietniece.

Konsultanti:

1. Inese Znotiņa, RSU Rehabilitācijas fakultātes prodekāne.
2. Aija Kauliņa „Liepājas interdisciplinārais bērnu attīstības centrs” vadītāja, sertificēta un apmacīttiesīga bērnu neiroloģe, pediatre, speciāliste Vojta un Montesori metodēs.
3. Kerola Sibeta, Belfāstas Karaliskā universitāte, lektore; Belfāstas veselības un sociālās aprūpes apvienības Psihoterapijas centrs, sertificēta mākslas psihoterapeite,  supervīzore; (Lielbritānija, Ziemeļīrija);
4. Vikija Karkuva, Karalienes Margaretas universitāte, deju un kustību terapijas programmas direktore; sertificēta deju un kustību psihoterapeite, supervīzore (Lielbritānija, Skotija).
5. Sjūzana Skārs, Karalienes Margaretas universitāte,  lektore; vecākā (senior) deju un kustību terapeite, supervīzore (Lielbritānija, Skotija).

Specialitātes nolikums

MĀKSLU TERAPEITA SPECIALITĀTES NOLIKUMS

  1. Vispārīgie jautājumi

    1.Mākslas terapeita(četrās specializācijās- vizuāli plastiskajā mākslā, deju kustību, mūzikas, drāmas) specialitāte ir specialitāte, kurā mākslas terapeits,pamatojoties uz zināšanām par mērķtiecīgāmmākslas terapijasaktivitātēm specializācijā, veic pacienta un viņa situācijas izvērtēšanu, novērtēšanu, veicina indivīda veselību un labklājību visos dzīves aspektos, izmantojot mākslu terapijas tehnoloģijas specializācijā- mākslas terapijā, deju un kustību terapijā, mūzikas terapijā, drāmas terapijā.2. Mākslas terapeits ir ārstniecības persona, kas ir ieguvusi otrā līmeņa profesionālo augstāko izglītību veselības aprūpē un profesionālo kvalifikāciju ar specializāciju vienā no mākslu veidiem (vizuāli plastiskā māksla, deja un kustība, drāma, mūzika). Sertificēts mākslu terapeits ir nokārtojis sertifikācijas eksāmenu un ieguvis mākslu terapeita sertifikātu specializācijā.
  1. Sertificēta mākslas terapeita darbība

    3. Profesionālās darbības ietvaros sertificētam mākslas terapeitamir šādi pienākumiun uzdevumi:
    3.1. iekļauties pacientu aprūpē vispārējā veselības aprūpes sistēmā; 
    3.2. sadarboties ar ārstniecības, sociālo un citu dienestu darbiniekiem veselības un sociālās aprūpes sistēmā, kā arī multidisciplinārā un interdisciplinārā komandā, organizēt un vadīt savā administratīvā pakļautībā esošos darbiniekus; 
    3.3. lietot savā praksē mākslas terapijas tehnoloģijas un metodes specializācijā; 
    3.4. precīzi atspoguļot medicīniskajā dokumentācijā par pacientu iegūto informāciju; 
    3.5. veikt pētniecisko darbu; 
    3.6. regulāri uzturēt un paaugstināt savu profesionālo kvalifikāciju;
    3.7. regulāri apmeklēt supervīzijas:
    3.8.informēt sabiedrību par mākslas terapijas iespējām un ierobežojumiem; pakalpojumiem ,to pieejamību; 
    3.9. sniegt pacientiem neatliekamo medicīnisko palīdzību.

  2. Sertificētammākslasterapeitam savas profesionālās darbības veikšanai nepieciešamās prasmes: 
    4.1. iegūt sākotnējo informāciju (kontakta dibināšana un intervija ar pacientu), analizēt pacienta grūtības un situāciju, iegūstot papildus informāciju no piederīgajiem, ārstniecības personāla; 
    4.2. izmantot pacientu pašnovērtējuma aptaujas, objektīvā izvērtējuma testus, mākslā balstītās izvērtēšanas metodes specializācijā, apkopot izvērtēšanā iegūtos rezultātus un izveidot vispārējo pārskatu; 
    4.3. izvirzīt īstermiņa un ilgtermiņa mākslas terapijas mērķus specializācijā;

4.4. sastādīt pacienta veselības stāvoklim atbilstošu mākslas terapijas plānu un izvēlēties piemērotas mākslu terapijas metodes specializācijā;
4.5. izmantojot specifisku mākslas formu kā instrumentu terapeitisko attiecību veidošanai un uzturēšanai, palīdzēt pacientam pārvarēt daudzveidīgās veselības un sociālās problēmas; 

4.6. lietot konkrētam pacientam piemērotas mākslu terapijas metodes, nepieciešamības gadījumā mainīt tās; 
4.7. noformēt mākslas terapijas dokumentāciju, ievērojot precīzu medicīnisko un mākslu terapijas terminoloģiju specializācijā; 
4.8. veikt mākslas terapijas procesa novērtēšanu un analizēt mākslu terapijas rezultātus;

4.9. pamatot mākslas terapijas metožu izvēli un lietošanu, nepieciešamības gadījumā izstrādāt slēdzienus un rekomendācijas; 
4.10. sadarboties ar pacienta piederīgajiem, kā arī citām ārstniecības personām mākslu terapijas laikā;

4.11. informēt pacientu un viņa piederīgos vai aprūpētājus, ja pacients ir bērns vai pusaudzis, par mākslu terapijas procesu specializācijā, tā rezultātiem; ja pacients ir pieaugušais, tuviniekus var informēt par mākslu terapijas procesu specializācijā, tā rezultātiem, stingri saglabājot informācijas konfidencialitāti;

4.12. informēt sabiedrību par mākslu terapijas pakalpojumiem un izskaidrot tos.

 

 

III. Sertificēta mākslas terapeita atbildība

  1. Sertificētsmākslas terapeits ir atbildīgs par: 
    5.1. šā nolikuma 3. punktā minēto pienākumu izpildi; 
    5.2. savu profesionālo darbību; 
    5.3. savām kļūdām un paviršībām, kā arī to novēršanu;

5.4. konfidencialitātes saglabāšanu attiecībā uz informāciju, kas iegūta par pacienta ārstēšanu, slimības diagnozi un prognozi, un viņa privāto dzīvi; 
5.5. medicīnas un mākslas terapeita ētikas normu ievērošanu; 
5.6. tā nesertificētā mākslu terapeita un darbību un apmācību, kurš strādā viņa vadībā, izņemot šī nolikuma 7. punktā minētos gadījumus;

5.7. savas prakses supervīziju individuāli vai grupā;

5.8.regulāri papildināt savas zināšanas un paaugstināt profesionālo kvalifikāciju. 

IV. Nesertificēta mākslu terapeita darbība un atbildība 
6. Nesertificēts mākslu terapeits mākslu terapijā var strādāt tikai sertificēta mākslu terapeita vadībā.  
7. Nesertificēts mākslu terapeits ir atbildīgs par: 
7.1. sertificēta mākslu terapeita norādījumu pārkāpšanu vai neizpildi; 
7.2. paša veikto mākslas terapijas specializācijā; 
7.3. savām kļūdām un paviršību, kā arī to novēršanu; 
7.4. neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšanu; 
7.5. savas profesionālās kvalifikācijas paaugstināšanu un mākslas terapeita sertifikāta specializācijā iegūšanu; 
7.6. konfidencialitātes saglabāšanu attiecībā uz informāciju, kas iegūta par pacienta ārstēšanu, slimības diagnozi un prognozi, un viņa privāto dzīvi; 
7.7. mākslu terapeita ētikas normu ievērošanu;

7.8. savas prakses regulāru supervīziju individuāli vai grupā.

V. Izglītība mākslu terapijā un tās saturs

  1. Apmācības kopējais ilgums mākslu terapeita profesionālajā maģistrantūras programmā ir ne mazāk kā divigadi un pieci mēneši, kuru laikā jāapgūst teorētiskās zināšanas un praktiskās iemaņas atbilstoši mākslas terapeita kompetencei specializācijā šādos studiju kursos vai tiem līdzvērtīgos: 
    8.1. cilvēka anatomijā un fizioloģijā,

8.2.organisma funkciju regulācijā un patoloģijā,

8.3.veselības aprūpē un medicīniskajā rehabilitācijā,

8.4.pirmajā un neatliekamajā medicīniskajā palīdzībā,

8.5.psihiatrijā,

8.6.psihodinamiskajā psihiatrijā,

8.7.psihosomatiskajā medicīnā,

8.8.personības un attīstības psiholoģijā,

8.9.klīniskajā psiholoģijā,

8.10.individuālajā konsultēšanā un psihoterapijā,

8.11.grupu konsultēšanā un terapijā,

8.12. multiprofesionālās un interdisciplinārās komandas darbā,

8.13.zinātniskā darba metodoloģijā,

8.14.profesionālajā darbībā mākslu terapijā un tās tiesiskajos pamatos,

8.15.atbilstoši specializācijai – mākslas terapijas teorijās un koncepcijās,

8.16. atbilstoši specializācijai mākslas radīšanā un analīzē,

8.17.izvērtēšanā un novērtēšanā,

8.18.mākslas terapijas metodēs un tehnikās atbilstoši specializācijai,

8.19.mākslas terapijā darbā ar jauniešiem un pieaugušajiem atbilstoši specializācijai,

8.20.mākslas terapijā darbā ar bērniem un pusaudžiem atbilstoši specializācijai,

8.21.mākslas terapijas dokumentēšanā,

8.22.personīgās apmācības terapijā,

8.23.supervīzijā,

8.24. klīniskajā praksē mākslu terapijā – 1000 stundas; 
8.25. maģistra darba izstrāde. 
9. Pēcdiploma apmācību mākslu terapijā veido: 
9.1. divu gadu praktiskas pieredzes apgūšana mākslas terapeita specialitātē sertificēta mākslu terapeita uzraudzībā;

9.2.regulāra dalība supervīzijās;
9.3. profesionālās kvalifikācijas celšana speciālos kursos, semināros, lekcijās ne mazāk kā 30 akadēmiskās stundas gadā.