MŪZIKAS TERAPIJA

Kas ir mūzikas terapija?

Kas ir mūzikas terapija?

Šī definīcija ir Latvijas Mākslas terapiju asociācijas veidot vienoti, atbilstoši profesijas standartam,

 Ir vēl cits skaidrojums, kas ir mūzikas terapija un ir reģistrēta kā LMta definīcija Eiropas mūzikas terapijas konfederācijā (EMTC) kopš 2009. gada.

  •  Mūzikas terapija ir mūzikas zinātnisks pielietojums terapeitiskiem mērķiem, mūzikas un tās izteiksmes līdzekļu (skaņas, ritma, melodijas un harmonijas, dinamikas u.c.) izmantošana mūzikas terapeita, klienta/pacienta individuālajā vai grupas attiecību procesā, ar mērķi veicināt un sekmēt komunikāciju un attiecības, mācīšanos un izziņu, mobilizēšanos, izteiksmi un organizāciju jeb fizisko, garīgo un sociālo veselību, tādējādi veicinot indivīda potenciālu attīstību un/vai atjaunotu viņa funkcijas un sasniegtu labāku dzīves kvalitāti.

Ir pasīvā (receptīvā) un aktīvā (radošā) mūzikas terapija. Pasīvās mūzikas terapijas laikā pacientam mūzika tiek atskaņota, aktīvajā mūzikas terapijā viņš dzied un muzicē pats vai/un kopā ar terapeitu. Visbiežāk lietotās mūzikas terapijas tehnikas ir speciālas, pacienta/klienta diagnozei vai vajadzībām piemērotas:

  • mūzikas klausīšanās,
  • vokālas un instrumentālas improvizācijas,
  • kustības.

Teorētiskais pamats

Praksē nav vienas mūzikas terapijas, bet, ka šis jēdziens praktiski nozīmē summāru dažādu mūzikas terapijas koncepciju apvienojumu (Kaseles tēzes, 1998, 2.tēze).

Mūzikas terapijas teorētiskais pamatojums meklējams dzīļu psiholoģijā, mācību, rīcības un uzvedības teorijās, humānistiskajā psiholoģijā, mūzikas zinātnē, biomedicīnā un neirozinātnēs. Tā, piemēram, dažādie mūzikas terapijas virzieni attiecināmi vienam vai citam zinātniskam pamatojumam. Radošā P.Nordofa un K. Robins mūzikas terapija savu pamatojumu balsta uz humānisma, mūzikas zinātnes, biomedicīnas zinātniski teorētiskajiem pamatiem. Analītiskā, Integratīvā/Geštaltterapeitiskā, Morfoloģiskā mūzikas terapijas savukārt balstās uz dzīļu psiholoģiju. Ģ Orfas, Antropozofā, A.Tomatis, Regulatīvā mūzikas terapijas savu  pamatojumu rod gan mūzikas zinātnē, gan kognitīvi biheiviorālajā mācību, rīcības un uzvedības teorijās.    

Mūzikas terapijas metodes tiek pielietotas veselības aprūpē pie dažādiem fiziskās un garīgās attīstības traucējumiem un saslimšanām gan bērniem, gan pieaugušajiem, sekmīgi papildinot klasiskās medicīnas ārstēšanas formas.

 

Mūzikas terapijā specifiskie mērķi var būt attiecināmi uz klienta/ pacienta saslimšanas aktuālajām jomām:

fiziskajā – lielās un smalkmotorikas kustību attīstība, rokas/acu koordinācijas, organizētu ritmisku kustību, galvas kustības u.c. attīstība;

komunikatīvajā – klausīšanās spēju, apzinātas dzirdes attīstība, vokālas verbalizācijas attīstība, valodas sapratnes, artikulācijas, imitācijas un žestu sapratnes veicināšana un attīstība;

sociālajā – attiecību, mijattiecību ar terapeitu, personālu un citiem pacientiem sapratne, prasmju dot un ņemt, uzklausīt, neapjukt u.c. izpratne, attīstīt spēles iemaņas, patstāvības sajūtu, motivāciju;

emocionālajā – mazināt agresiju, bailes, trauksmi, obsesīvu uzvedību, antisociālus ieradumus, attīstīt emocionālas jūtu izpausmes un to kontroli.

      Līdztekus specifiskajiem mērķiem arī tādi kā:

–          pastiprināt klienta/ pacienta balss izmantošanas iespējas;

–          stimulēt valodas attīstību un runas  motorās koordinācijas spējas;

–          attīstīt darbošanās – gaidīšanas (turn – taking) spējas;

–          muzicējot kopā, veidot dialogus;

–          attīstīt ķermeņa un identitātes apzināšanos;

–          attīstīt fantāzijas izmantošanu domāšanā un muzicēšanā;

–          veidot mūzikas terapijas struktūru, kurā klients/ pacients var pieredzēt un izpaust dažādas emocijas utt.

 

Mūzikas terapijas dziedinošais spēks palīdzēs ikvienam, kam nepieciešama garīgās un/vai fiziskās veselības uzlabošana. Mūzikas objektīvā un subjektīvā iedarbība uz cilvēka ķermeni un psihi dod iespēju mūziku izmantot visdažādāko slimību terapeitiskā ārstēšanā vai kā papildterapiju līdzās citām organisku slimību ārstēšanā. Mūzikas terapija palīdzēs fiziskas un garīgas invaliditātes, attīstības un uzvedības traucējumu, kā arī smadzeņu bojājumu, neirožu, psihožu, arī runas attīstības traucējumu un dzirdes bojājumu gadījumos.

Mūzikas terapijas laikā norisinās specifiskas muzikāli – terapeitiskas aktivitātes starp klientu/pacientu un terapeitu. Klientam/pacientam piemērotas mūzikas terapijas metodes pielietojums palīdz risināt dažādas fiziskas un emocionālas problēmas, piemēram, mazināt trauksmi, nervozitāti, hroniskas sāpes, sirdsdarbības, miega, ēšanas traucējumus, depresiju, nomāktību u.c.

Mūzikas terapija lieliski palīdz atgūties pēc dažādām fiziskām vai psihiskām traumām, ķirurģiskām operācijām, insulta sekām, kā arī vēža slimniekiem pirms un pēc operācijām, ķīmijterapijām.

 Bērniem mūzikas terapija palīdzēs pie uzvedības, koncentrēšanās spēju traucējumiem, piemēram, hiperaktīvi bērni vai bērni ar autisma pazīmēm, emocionāli nestabili, agresīvi vai depresīvi bērni ar mūzikas terapijas palīdzību iemācās sevi izpaust sociāli adekvātā veidā, vairs nenodarot pāri sev un citiem.

         Ar mūzikas terapijas palīdzību iespējams uzlabot dzīves kvalitāti bērniem ar dažādiem cerebrāliem traucējumiem. Mūzikas terapija stimulē valodas attīstību, dialogu veidošanu un motoriskās koordinācijas spējas, veicina ātrāku fizisko un psihisko attīstību priekšlaikus dzimušiem bērniem, uzlabo komunikācijas spējas un attīstīta ķermeņa un identitātes apzināšanos bērniem autisma un Dauna sindroma gadījumā.

Mūzikas terapija ļoti labi palīdz adaptēties jaunajā skaņu vidē pēc kohleārā implanta (dzirdes aparāta) ievietošanas. Ar īpaši izstrādātām metodēm mūzikas terapeiti palīdz daudz ātrāk implanta radīto trokšņu vidē saklausīt, no kuras puses nāk skaņa, izšķirt skaņu dažādās frekvences, atšķirt to tembru daudzveidību.

Arī pie dažādām ādas slimībām un alerģijas izpausmēm, kuru iemesls varētu būt psiholoģiski faktori, it īpaši astmas gadījumā, pēc vairākām mūzikas terapijas  sesijām simptomi mazinās vai pat izzūd.

Pieaugušajiem, kuriem nav izteiktu veselības traucējumu, bet ir vēlme vairāk izzināt un saprast sevi, mūzikas terapijas pieredze gan individuāli, gan grupā dod fantastisku iespēju atklāt sevī neredzēto, nedzirdēto, vēl neizzināto, un izlaist brīvībā sakrājušos neaptvertos talantus, spējas, emocijas un dvēseles spēku!

Statuss
Mākslas terapeits mūzikas terapijā ir ārstniecības persona, kas ir ieguvusi maģistra grādu veselības aprūpē un mākslas terapeita profesionālo kvalifikāciju ar specializāciju vienā no mākslas veidiem (vizuāli plastiskā māksla, deja un kustība, mūzika, drāma) 

(saskaņā ar MK 2009.g. noteikumiem Nr. 268 un Nr. 763 un 2010.g. noteikumiem Nr. 461)

Mākslas terapeits – funkcionālais speciālists Funkcionālais speciālists (fizioterapeits, ergoterapeits, reitterapeits, tehniskais ortopēds, klīniskais logopēds, uztura speciālists, mākslas terapeits) ir ārstniecības persona, kas ieguvusi otrā līmeņa profesionālo augstāko medicīnisko izglītību un darbojas atbilstoši savai kompetencei ārstniecībā.

(saskaņā ar Grozījumiem Ārstniecības likuma 45.1 pantā, likums pieņemts Saeimā 2012.gada 21.jūnijā, stājas spēkā 2012.gada 11.jūlijā)

Savā specialitātē funkcionālais speciālists atbilstoši savai kompetencei ārstniecībā: 
1) pārzina cilvēka funkcionālo ierobežojumu novērtēšanu un rehabilitācijas principus; 
2) veic ārstēšanu, izmantojot atbilstošu diagnostiku, novērtēšanu un medicīniskās tehnoloģijas, un dod atzinumus; 
3) veic profesionālās izglītības darbu.

(Ārstniecības likums 45.2 pants 1.daļa)

Mākslas terapeita profesionālo darbību reglamentējošie dokumenti: 
1. LR normatīvie akti (Ministru Kabineta noteikumi) 
Profesijas standarts (http://www.lm.gov.lv) 
Mākslu terapijas medicīniskās tehnoloģijas / (Rehabilitācijas medicīniskie pakalpojumi) (http://www.vmnvd.gov.lv) 
Ministru kabineta noteikumi par Ārstniecības personu sertifikācijas kārtību 
2. Mākslu terapijas profesionālo asociāciju dokumenti 
Ētikas kodekss (www.muzikasterapija.lv)

Izglītība 
Rīgas Stradiņa universitātē (RSU) profesionālās maģistrantūras programma „Mākslas terapija” visās 4 specializācijās (studiju ilgums 2,5 gadi). Liepājas universitātē (LiepU) profesionālās maģistrantūras programma „Mūzikas terapija” (studiju ilgums 3 gadi).

Prakses / darba vietas 
Mākslas terapeits strādā veselības aprūpes iestādēs (stacionāros, ambulatorajā veselības aprūpē, rehabilitācijas iestādēs), sociālās aprūpes iestādēs (sociālās aprūpes centros, sociālajos dienestos, krīžu centros, pansionātos, bērnu bāreņu aprūpes centros, bērnu namos, dienas centros personām ar garīgās attīstības traucējumiem u.tml.), izglītības iestādēs (pirmsskolas izglītības iestādēs, speciālās skolās u.tml.). Mākslas terapeits sadarbojas ar ārstiem un citiem speciālistiem, strādājot multiprofesionālas komandas sastāvā. Visās minētajās jomās mākslas terapeits strādā ārsta uzraudzībā un regulāri supervīzējot savu praksi.
Normatīvie dokumenti:

1. Ārstniecības likums. 
http://www.likumi.lv/doc.php?id=44108 

2. Ministru kabineta noteikumi Nr.268
“Noteikumi par ārstniecības personu un studējošo, kuri apgūst pirmā vai otrā līmeņa profesionālās augstākās medicīniskās izglītības programmas, kompetenci ārstniecībā un šo personu teorētisko un praktisko zināšanu apjomu” 
http://www.likumi.lv/doc.php?id=190610 

3. Ministru kabineta noteikumi Nr.461
“Noteikumi par Profesiju klasifikatoru, profesijai atbilstošiem pamatuzdevumiem un kvalifikācijas pamatprasībām un Profesiju klasifikatora lietošanas un aktualizēšanas kārtību” http://www.likumi.lv/doc.php?id=210806&from=off 

4. Medicīniskā tehnoloģija ,,Mākslas terapija”http://mailgw.vmnvd.gov.lv/nas/library.nsf/36be6e10494a87fcc2256ade00399621/8fa3745ad405ed1ec22577000045bc95?OpenDocument

Ieskats vēsturē

 

Primitīvajās kultūrās mūzika bija kā rituāla sastāvdaļa ar dziedniecisku nozīmi. Senās Ēģiptes, Persijas, Izraēlas un agrīnās antīkās Grieķijas laikā mūzikas dziedniecība saprasta maģiski mistēriskā veidā, bet jau Pitagora skolas (ap 500 g. pr. Kr.) priekšstatos tā kļūst par racionālu zinātni. Pitagors pieņēma, ka Daba ir pēc harmonijas un skaitļu principiem kārtots kosmoss, un mūzikas pamatā esošās harmonijas un skaitļu elementi veido vispārējus terapeitiskus principus, ka atjauno izjaukto harmoniju un rada psiholoģisku proporcionalitāti. Vēlākajos laikos ir radusies specifiskā afektu mācība, kas noteiktas skaņkārtas saista ar afektiem. Aristoteļa izpratnē mūzika ir audzināšanas, garīgas tikumības un katarses līdzeklis.

Viduslaiku kristīgajā pasaulē antīkajām teorijām par mūzikas dziedniecisko dabu gandrīz nav pievērsta nekāda uzmanība. Pastiprināta interese par to atdzimst tikai vēlīnajos Viduslaikos un Renesansē. Tā tiek minēta kā antīkās mūzikas terapijas forma – Ficinus (1453. – 1499) darbs „De vita triplici“, kur ieteikts: melanholiskam pacientam jāārstē sevi, spēlējot ģitāru un dziedot.

17.,18. gs. rodas jauni mūzikas terapijas virzieni. Piemēram, Jatromūzika, ko ietekmējušas franču filozofa R. Dekarta idejas. Visiem šī virziena pārstāvjiem kopīga ir mūzikas iedarbības mehāniska interpretācija. Mūzikas iedarbība balstās uz gaisa svārstību pārnesumu uz asinīs plūstošo “spiritus”, kas ir starpnieks starp miesu un dvēseli, vai arī, piemēram, nervu šķiedru sasprindzinājuma normalizēšanu ar gaisa svārstību palīdzību.

Romantiskās medicīnas ideja (18.gs 60.g. – 19. gs. s.) ir šāda: ķermeniskās slimības ir psihisko procesu sekas, tātad mūzika, ietekmējot psihi, iedarbojas arī uz fiziskajām norisēm cilvēkā.

19. gs. beigās veidojas „psiholoģija uz dabas zinātņu pamata” (t.i. fizioloģiskā psiholoģija)  Pētījumos atklāj izmaiņas pulsa frekvencē, asinsspiedienā, skābekļa patēriņā, muskuļu sasprindzinājumā u. tml., kas rodas mūzikas ietekmē. Šīs veģetatīvās reakcijas interpretē kā psihisko pārdzīvojumu parametrus.

Pitagora ideju renesanse izpaužas A. Pontvika (1948.,1955.,1962.) darbos, kurš ir viens no modernās mūzikas terapijas radītājiem Eiropā. Viņa ideja: mūzika ir Pasaules likumību proporciju atspulgs. Baha mūzikas kosmiskā harmonija, viņaprāt, palīdz atjaunot psihisko harmoniju.
Mūsdienās interese par mūzikas terapiju stipri jūtama pēc II Pasaules kara: parādījās mūzikas terapijas nodaļas dažādās klīnikās, mūzikas terapeitiem izglītošanas iestādes, profesionālās apvienības un dažādas organizācijas.

1944. gadā sākās mūzikas terapeitu izglītošana Mičiganas universitātē, bet 1946. gadā Kanzasas universitātē ASV. 1950. gadā Kanzasā dibināta vecākā un lielākā Nacionālā mūzikas terapijas asociācija (National Asocation for Music Therapy) ASV.

Eiropas Mūzikas terapijas Konfederācija (EMTC) dibināta 1990. gadā. Pašlaik tās sastāvā ir 19 Eiropas Savienības valstis, vairākas Centrāleiropas un Austrumeiropas valstis un Izraēla. Katru valsti prezentē individuāli pārstāvji, kuri ir atbildīgi par mūzikas terapijas darba organizēšanu savā valstī. 23 delegātus izvirza nacionālās profesionālās organizācijas/ asociācijas. Latviju kopš 2005.gada pārstāv Mirdza Paipare. EMTC mērķis ir izveidot Eiropas mūzikas terapeitu reģistru, atbilstoši universitātes bakalaura vai maģistra līmenim, kas radītu iespēju salīdzināt studiju standartus. Šobrīd visā Eiropā ir vairāk kā 60 oficiālas mācību iestādes, atbilstoši Boloņas konvencijai. EMTC izveidoja Eiropas pētījumu reģistru (ERR), kas ir izstrādāts un regulāri tiek atjaunots. Pēdējās ERR aptaujas publicētas 2001. un 2004. gadā un tās ir pieejamas CD ROM formātā Vitenes Herdeckes universitaātē Vācijā vai mājas lapā www.musictherapyworld.net.

Mūzikas terapijas attīstība

 

Mūzikas izmantošanai ārstnieciskos nolūkos ir sena vēsture, un mūzikas terapijas dziedinošais spēks mūsdienās vairs nav apstrīdams. Mūzikas terapija nav klasiskās medicīnas konkurente, tieši otrādi – mūzikas terapijā izmantotās metodes sekmīgi papildina līdz šim pastāvošo metožu spektru pacientu rehabilitācijā.

Kas ir mūzikas terapija?

Mūzikas terapija ir patstāvīga uz praksi orientēta zinātnes nozare, kura ir ciešā saiknē ar citām zinātnes nozarēm, sevišķi ar medicīnu, sociālajām zinātnēm, mūzikas zinātni un pedagoģisko psiholoģiju.

Mūzikas terapija ir mūzikas zinātnisks pielietojums terapeitiskiem nolūkiem (Strobel W., Huppmann G. Musiktherapie. Grundlagen Formen Möglicheiten Hogrefe Verlag für Psychologie Göttingen – Toronto – Zürich, 1991.)

Jēdziens mūzikas terapija ir kopējais nosaukums dažādām zinātniski pamatotām mūzikas terapijas koncepcijām, kā, piemēram, Nordofa/Robbinsa mūzikas terapija un Orfa mūzikas terapija, Analītiskā mūzikas terapija, kuru nozīmi mūzikas terapijas praksē var salīdzināt ar Vojta metodes vai Bobota koncepta nozīmi fizioterapijā. Mūzikas terapijā, specifiskas muzikālas aktivitātes laikā, kura norisinās starp klientu un terapeitu, mūzika palīdz risināt dažādas fiziskas un emocionālas problēmas, piemēram, mazināt trauksmi, hroniskas sāpes, u. c. Objektīvā un subjektīvā iedarbība dod iespēju mūziku izmantot visdažādāko slimību terapeitiskā ārstēšanā vai kā papildterapiju līdzās citām organisku slimību ārstēšanā, fiziskas un garīgas invaliditātes, attīstība un uzvedības traucējumu, kā arī smadzeņu bojājumu, neirožu, psihožu, arī runas attīstības traucējumu un dzirdes bojājumu gadījumos. Ir pasīvā un aktīvā mūzikas terapija. Pasīvās mūzikas terapijas laikā pacientam mūzika tiek atskaņota, aktīvajā mūzikas terapijā viņš pats dzied un muzicē. Visbiežāk lietotās mūzikas terapijas tehnikas ir mūzikas klausīšanās, vokāla un instrumentāla improvizācija, kustība. Tādējādi var teikt, ka mūzikas terapeitu specifiskie mērķi var būt: pastiprināt klienta balss izmantošanas iespējas; stimulēt valodas attīstību un motoriskās koordinācijas spējas; attīstīt darbošanās – gaidīšanas (turn – taking) spējas; muzicējot kopā, veidojot dialogus; attīstīt ķermeņa un identitātes apzināšanos; attīstīt fantāzijas izmantošanu domāšanā un muzicēšanā; veidot mūzikas terapijas struktūru, kurā klients var pieredzēt un izpaust dažādas emocijas u. c.

Mūzikas terapijas pielietojums mūsdienās.

Mūzikas terapiju pielieto sociālajās un veselības aprūpes iestādēs: kūratīvajā (dziednieciskajā), paliatīvajā (aprūpes), rehabilitācijas, preventīvajā (profilaktiskajā) medicīnā stacionāri un ambulatori cilvēkiem visās vecuma grupās ar veselības un attīstības riska faktoriem.

  • Mūzikas terapija var palīdzēt bērniem, kuriem ir traucēta valodas, motorikas un/vai kognitīvā attīstība. Speciālas brīvās improvizācijas metodes palīdz paplašināt viņa kustību koordināciju (kāju, roku un mutes motoriskās spējas) un loģisko domāšanu.
  • Mūzikas terapija palīdz bērniem un pieaugušajiem, kuriem ir cerebrāli traucējumi vai citas neiroloģiskas saslimšanas. Vadīta instrumentāla spēle ar sinhronu dziedāšanu var attīstīt lielāku dzirdes uzmanību un panākt labākas kustības un valodas attīstības spējas.
  • Vājdzirdīgajiem un nedzirdīgajiem bērniem var palīdzēt uztvert atšķirības starp dažādām skaņām, lai viņiem būtu labāki priekšnosacījumi valodas attīstībai.
  • Ar sensoru (vaigu un mutes rajonā) un sinhronu auditīvu stimulāciju bērniem var palīdzēt attīstīt labāku dzirdes uztveri un sava ķermeņa izjūtu. Bieži var novērot, ka fizioloģiskie parametri (skābekļa saturs asinīs, pulsa frekvence) mūzikas terapijas laikā tiek pozitīvi ietekmēti.Speciālas mūzikas terapijas metodes var mazināt bailes, trauksmi maziem bērniem, kuriem ir ilgstoša ķīmijas terapijas pielietošana. Arī pie neiroloģiskām blakus parādībām īpašas mūzikas terapijas metodes var atjaunot zaudētās motoriskās spējas.
  • Cilvēkiem, kuriem ir maz iespēju runāt par savām problēmām, mūzikas terapijas metodes var palīdzēt izskaidrot iekšējos konfliktus. Vecās darbības stratēģijas un somatiskas blakus parādības var tikt pozitīvi ietekmētas.

Pasaules Mūzikas terapijas federācija (WFMT) 1996. gadā izstrādājusi vienotu mūzikas terapijas definīciju:
„Mūzikas terapija ir mūzikas un/vai citu mūzikas elementu (skaņas, ritma, melodijas, harmonijas) izmantošana kvalificēta mūzikas terapeita vadībā darbā ar pacientu vai pacientu grupu, lai uzlabotu un paaugstinātu komunikācijas, mācīšanās, mobilizācijas, pašizpausmes, organizēšanās spējas un sasniegtu citus terapeitiski svarīgus mērķus, saskaņā ar pacienta fiziskajām, emocionālajām, mentālajām, sociālajām un kognitīvajām vajadzībām.

Mūzikas terapija Latvijā

 

Sākot no 1998. gada Liepājas Pedagoģijas akadēmijā tika organizēti ikgadēji kursi mūzikas terapijā interesentiem. Tos vadīja Dr. rer. Medic Reiners Hauss no Vācijas Vitenes Herdeckes Universitātes Datelnas bērnu un jauniešu klīniskās slimnīcas mūzikas terapeits.
2000. gada 4. jūlijā tika dibināts Mūzikas terapijas fonds.

2003. gadā Liepājas Pedagoģijas akadēmijā bija licencēta un tika realizēta otrā līmeņa profesionālā studiju programmas mūzikas terapijā. 2006. gadā šī programma tika akreditēta.

2005. gada augustā tika atklāts 1. Mūzikas terapijas centrs (MTC) Latvijā, Liepājā, pateicoties vācu sabiedrības „Aktion Mensch” finansiālajam atbalstam.

Šobrīd MTC ir arī Daugavpilī, bet 2007. gadā ar vācu sabiedrības „Aktion Mensch” atbalstu tiks veidots mūzikas terapeitu prakses vietu tīklojums mūsu valstī (Vaiņode, Dobele, Jelgava, Aizvīķi, Jūrmala, Skrīveri).

No 2004. gada 4. jūlija ir dibināts Latvijas Mūzikas terapijas fonds – vēlāk profesionāla asociācija LMta ir  Eiropas Mūzikas terapijas konfederācijas (EMTC) reģistrā. Var skatīt : http://www.emtc-eu.com

2005. gadā tika nodibināta biedrība Latvijas Mūzikas terapijas asociācija(LMta). Šobrīd LMta ir 50 biedri un biedru kandidāti.

Kopš 2009. gada Liepājas Universitātē (LiepU)  ir iespēja studēt programmā „Mūzikas terapija” un iegūt Profesionālo maģistru veselības aprūpē ar kvalifikāciju mākslas terapeits mūzikas terapijā. 

LiepU studiju programmā vadījuši  vieslekcijas un profesionālās meistardarbnīcas izcili sava aroda meistari: prof. J.Moreno (ASV), T. Vigrams/T.Wigram/ (Dānija/Lielbritānija), M.Noekere- Ribaupjēre /M.Noeker-Ribaupierre/(Vācija), H.Fauša- Flistere / H. Fausch-Flister/(Šveice), P.Hoffmans/ P.Hoffmann/ (Vācija), J. Erkkila, E.Ala-Ruona (Somija), R. Neuheusela/ R. Neuheusel/ ( Vācija). V.Aleksiene (Lietuva), I.Volframa ( I.Wolfram/ ( Vācija), T.Timmermann ( Vācija, H.U.Šchmidt ( Vācija), I. Kandert ( Vācija), I.Gutāne- Siener ( Austrija).

Kopš 2006. gada mūzikas terapiju ir iespējams studēt arī Rīgas Stradiņa universitātē profesionālās maģistrantūras studiju programmā veselības aprūpē „Mākslas terapija” kā vienu no specializācijām. Šajā studiju programmā pilna laika klātienē uzņem reflektantus, kuri ir ieguvuši bakalaura grādu vai kvalifikācijas diplomu valsts akreditētā studiju programmā sociālās un cilvēkrīcības vai veselības aprūpē un sociālajā labklājībā vai pedagogu izglītībā un izglītības zinātnēs  vai mākslā. RSU šīs specializācijas realizācijā sadarbojas ar LiepU, kur ir akreditēta otrā līmeņa profesionālā maģistru studiju programma “Mūzikas terapija”.

Mūs var meklēt:  

www.liepu.lv

www.rsu.lv

 

 

Kādos gadījumos mūzikas terapija var palīdzēt?

 

Apkopojums veikts pēc Vācijas mūzikas terapeitu apvienības un Eiropas mūzikas terapijas konfederācijas (European Music Therapy Confederation, EMTC) izstrādātiem principiem.

1. Neiropediatrija.

  • Attīstības aizkavēšanās traucējumi (F83, F82)
  • Agrīni cerebrāli traucējumi (G80-G83)   
  • Hemi-, para- un tetraplēģija (G82)
  • Runas un motoriskie traucējumi pēc triekas (G 83.9)
  • Hiperkinētiskais sindroms (F90.0)
  • Neiromuskulāras saslimšanas (G70-G73)
  • Autisms (F84.0)

2. Pedaudioloģija.

  • Vājdzirdība
  • Skaņas vadīšanas vājdzirdība (H90.2)
  • Skaņas uztveres vājdzirdība (H90.5)
  • Skaņas apstrādes traucējumi, receptīvi un ekspresīvi runas traucējumi    (F80.1, F80.2)
  • Runas attīstības aiskavēšanās. Runas traucējumi (R.47.8)
  • Rehabilitācija pēc kohleārā implanta operācijas

3. Onkoloģija.

  • Leikēmija un citas onkoloģiskas saslimšanas (C20-C95)    

4. Neonatoloģija

  • Priekšlaicīga dzimšana (P07)
  • Respiratoras pielāgošanās traucējumi (P22)

5. Psihosomatiskas slimības.

  • Astma (F45.3)
  • Anoreksija (F50.0)
  • Bulīmija (F50.4)
  • Gremošanas orgānu saslimšanas (F45.8)
  • Vēdera sāpes (F45.3)
  • Enurēze (F98.0)

6. Psihiatrija.

  • Psihiskās attīstības aizture
  • Depresija (F32)
  • Eksogēnās un endogēnās psihozes (F25.9, F30-39)
  • Fobijas (F40, F41)
Citas mākslas terapijas specializācijas
Deju un kustību terapijas asociācija
Vizuāli plastiskās mākslas terapijas asociācija
Drāmas terapijas asociācija