Ārstniecības persona un ārstniecības atbalsta persona ir tiesīga strādāt profesijā, ja tā ir reģistrēta Ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu reģistrā.

Ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu reģistrāciju veic Veselības inspekcija (turpmāk – Inspekcija) saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem Nr. 630 “Ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu reģistra izveides, papildināšanas un uzturēšanas kārtība”. 

PIRMREIZĒJĀ REĢISTRĀCIJA

Ārstniecības persona, kura ir saņēmusi izglītības dokumentu izglītības iestādē NAV jāsniedz iesniegums reģistrācijai. Inspekcija ārstniecības personu iekļauj reģistrā un paziņo par reģistrāciju.

Pirmreizējas reģistrācijas termiņš reģistrā ir pieci gadi.

Ja ārstniecības persona vai ārstniecības atbalsta persona vēlas saņemt apliecību papīra formā, inspekcija pēc rakstveida pieprasījuma un samaksas saņemšanas saskaņā ar inspekcijas sniegto maksas pakalpojumu cenrādi piecu darbdienu laikā izsniedz reģistrācijas apliecību

Ja ārstniecības persona vai ārstniecības atbalsta persona pirmreizējās reģistrācijas termiņa laikā iegūst attiecīgi ārstniecības personas sertifikātu vai ārstniecības atbalsta personas sertifikātu, inspekcija pagarina reģistrācijas termiņu uz laiku, kas ir par vienu gadu ilgāks nekā ārstniecības personas sertifikāta vai ārstniecības atbalsta personas sertifikāta derīguma termiņš.

Attiecīgi, ārstniecības personai vai ārstniecības atbalsta personai, kurai ir derīgs ārstniecības personas vai ārstniecības atbalsta personas SERTIFIKĀTS, pārreģistrācija NAV JĀVEIC!

PĀRREĢISTRĀCIJA

Pārreģistrācija jāveic personām, kuras:

• veic profesionālo darbību tikai attiecīgā profesijā un vēlas pagarināt reģistrācijas termiņu reģistrā;
• beidzies ārstniecības personas sertifikāta derīguma termiņš, netiek veikta resertifikācija, vēlas tupināt profesionālo darbību tikai attiecīgā profesijā.

Lai veiktu pārreģistrāciju ārstniecības persona iesniedz inspekcijā iesniegumu par profesionālo zināšanu vai prasmju apguvi vai pilnveidi attiecīgajā profesijā reģistrācijas termiņa laikā, pievienojot informāciju apliecinošu dokumentu kopijas vai uzrādot šo dokumentu oriģinālus.

Mākslas terapeitiem jāuzrāda profesionālo pilnveidi apliecinošus dokumentus vismaz 150 akadēmisko stundu apjomā, tai skaitā par profesionālo zināšanu pilnveidi neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšanā vai par profesionālās atbilstības pārbaudes sekmīgu nokārtošanu attiecīgajā profesijā.

Ja ārstniecības persona pēc diploma iegūšanas Latvijā strādā vai ir strādājusi profesijā vai kādā no profesijas pamatspecialitātēm, apakšspecialitātēm vai papildspecialitātēm ārpus Latvijas Republikas kādā no Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalstīm vai Šveices Konfederācijā ne mazāk kā trīs gadus reģistrācijas termiņa laikā, tad ārstniecības persona, kura vēlas veikt pārreģistrāciju, inspekcijā iesniedz iesniegumu un:

• darba devēja izziņu vai citu dokumentu par veikto profesionālo darbību, kurā norādīta profesija, amats un laikposms, kurā profesionālā darbība veikta;
• izziņu, ko izsniegusi attiecīgās valsts kompetentā institūcija, apliecinot tiesības veikt profesionālo darbību valstī, kurā ārstniecības persona veikusi profesionālo darbību.

Pārreģistrācijas termiņš reģistrā ir pieci gadi.

REĢISTRA ATJAUNOŠANA

Reģistrācijas atjaunošanu veic ārstniecības persona vai ārstniecības atbalsta persona, kurai ir beidzies reģistrācijas termiņš.

Lai atjaunotu reģistrācijas termiņu:

• piecu gadu laikā no dienas, kad tas ir beidzies, ārstniecības persona iesniedz inspekcijā iesniegumu par profesionālo zināšanu vai prasmju apguvi vai pilnveidi attiecīgajā profesijā vismaz 150 akadēmisko stundu apjomā pēdējo piecu gadu laikā pirms šā iesnieguma iesniegšanas dienas inspekcijā, tai skaitā par profesionālo zināšanu pilnveidi neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšanā, vai par profesionālās atbilstības pārbaudes sekmīgu nokārtošanu attiecīgajā profesijā;
• laikposmā, kas ir ilgāks par pieciem gadiem no dienas, kad tas ir beidzies, ārstniecības persona iesniedz inspekcijā  iesniegumu par sekmīgi nokārtotu profesionālās atbilstības pārbaudi attiecīgajā profesijā;
•  ārstniecības atbalsta persona iesniedz inspekcijā iesniegumu ar lūgumu atjaunot reģistrācijas termiņu reģistrā. Iesniegumā norāda profesionālās pilnveides programmas apguvi par pacientu datu aizsardzības jautājumiem vismaz astoņu stundu apjomā pēdējo piecu gadu laikā pirms šā iesnieguma iesniegšanas dienas inspekcijā, vārdu, uzvārdu, ārstniecības atbalsta personas identifikatoru un profesiju, kurā nepieciešama reģistrācijas termiņa atjaunošana.

Dokumentu iesniegšana:

• sūtot uz e-pastu vi@vi.gov.lv , parakstītus ar drošu elektronisko parakstu;
• izmantojot e-adresi valsts pārvaldes pakalpojumu portālā http://www.latvija.lv;
• sūtot pa pastu, adrese:  Klijānu iela 7, Rīga, LV-1012;
• ieliekot dokumentu pastkastītē, kas atrodas pie durvīm Klijānu ielā 7, Rīgā;
• ierodoties klātienē Veselības inspekcijā Klijānu ielā 7, Rīgā. Klientu pieņemšana: pirmdienās, otrdienās, trešdienās un ceturtdienās no plkst. 08.30 līdz 17.00, iepriekš nav jāpiesakās.

Veselības inspekcija mēneša laikā pēc visu nepieciešamo dokumentu saņemšanas pieņem lēmumu par ārstniecības personas vai ārstniecības atbalsta personas reģistrāciju vai par atteikumu reģistrēt ārstniecības personu vai ārstniecības atbalsta personu un informē iesniedzēju:

• e-adresē;
• elektroniski, uz iesniegumā/veidlapā „Ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu reģistra uzskaites karte” norādīto elektroniskā pasta adresi;
• pa pastu uz iesniegumā/veidlapā „Ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu reģistra uzskaites karte” norādīto adresi.

SERTIFIKĀCIJA

Mākslas terapeitu sertifikācija tiek veikta atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem Nr.391 “Ārstniecības personu sertifikācijas kārtība”.

Sertifikāciju var kārtot ārstniecības persona, kura ir reģistrēta valsts informācijas sistēmā – ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu reģistrs,  kurai ir spēkā esošs reģistrācijas termiņš, kurai ir atbilstoša izglītība, un kurai nav citi  MK noteikumu Nr. 391 5. punktā minētie kritēriji.

Plašāk par sagatavošanos sertifikācijai, sertifikācijas dokumentiem, to iesniegšanas kārtību un sertificēšanās kārtību skatīt LMTAA mājaslapas sertifikācijas sadaļā. 

RESERTIFIKĀCIJA

Ārstniecības persona, kas vēlas veikt resertifikāciju, ne vēlāk kā trīs mēnešus pirms sertifikāta derīguma termiņa beigām iesniedz sertifikācijas institūcijā vai sertifikācijas komisijā MK noteikumu Nr. 391 46. punktā minētos dokumentus. 

Plašāk par sagatavošanos resertifikācijai, resertifikācijas dokumentiem, to iesniegšanas kārtību un resertificēšanās kārtību skatīt LMTAA mājaslapas resertifikācijas sadaļā. 

Saziņa ar sertifikācijas komisiju visos ar sertifikāciju saistītos jautājumos notiek tikai caur e-pastu MTsertifikacija@gmail.com.

Priekšnosacījums pretendenta iekļaušanai apmācīttiesīgo personu sarakstā ir ārstniecības personas personīga vēlme apmācīt kolēģus un gatavība regulāri paaugstināt savu profesionālo kompetenci. Saskaņā ar Ārstniecības personu apmācīttiesību komisijas nolikumu, lai kļūtu par apmācīttiesīgu ārstniecības personu:

1. Jābūt sertifiktam;
2. Vismaz vienu reizi resertificēts un sertifikāts ir spēkā esošs;
3. Strādā normatīvajos aktos noteiktām prasībām atbilstošā iestādē, kurā ir izglītības programmai atbilstoša profila pacienti un klienti;
4. Pretendentam esošā sertifikāta derīguma termiņa laikā saskaņā ar tiesas nolēmumu nav noteikta tiesību ierobežošana, atņemot tiesības nodarboties ar profesionālo darbību attiecīgajā profesijā, vai saskaņā ar prokurora priekšrakstu par sodu krimināllietā nav noteikta tiesību ierobežošana, atņemot tiesības nodarboties ar profesionālo darbību;
5. Regulāri ir paaugstināta profesionālā kvalifikācija;
6. Pretendentam ir vēlamas uzstāšanās konferencēs, kongresos, publikācijas par profesionāliem jautājumiem, dalība darba grupās, kas izstrādā ar specialitāti saistītas rekomendācijas, metodiskos norādījumus un citus materiālus.

APMĀCĪTTIESĪGO DOKUMENTU IESNIEGŠANA

Apmācīttiesīga pretendenta anketa  jāaizpilda elektroniskā formā un jāsaskaņo ar atbilstošo profesionālo asociāciju un tad jāiesniedz LĀPPOS Apmācīttiesību komisijai. Apmācīttiesīgo ārstniecības personu dokumentus iesniedz attālināti, izmantojot šādas dokumentu iesniegšanas iespējas:

– sūtot pa pastu uz LĀPPOS adresi Miera iela 28-3, Rīga, LV-1001

– nogādājot LĀPPOS pasta kastītē Miera iela 28-3, Rīga (ārdurvju kods 257)

– nosūtot elektroniski parakstītus ar drošu elektronisko parakstu uz e-pastu: apmacittiesibas@lappos.lv

LĀPPOS Apmācīttiesīgo komisija aicina un rekomendē pretendentus iesniegt nepieciešamos dokumentus elektroniski, izmantojot drošu elektronisko parakstu (lēmums pieņemts Apmācīttiesīgo komisijas sēdē, 12.03.2021.). Papildus informācija:

– http://www.lappos.lv/index.php/apmacittiesigas-arstniecibas-personas/2-uncategorised/38-noteikumi

– Tālrunis: 28612047

– e-pasts: apmacittiesibas@lappos.lv

APMĀCĪTTIESĪGI MŪZIKAS TERAPEITI

Ētikas komisijas sastāvs:
Sandra Aleksandra Hartmane, ētikas komisijas locekle

Ieva Malteniece, ētikas komisijas locekle

Ilze Plūme, ētikas komisijas locekle

Una Rēķe, ētikas komisijas locekle

Solvita Zemīte, ētikas komisijas locekle

Ētikas komisija ievēlēta 2021. gada 19.martā biedru kopsapulcē

Kontakti:

etika@maksluterapija.lv

​

Latvijas Mākslas terapeitu ētikas ​kodekss

Pārskatīts un apstiprināts 2020.gada 7.marta kopsapulcē​

Latvijas Mākslas terapeitu ētikas kodekss (turpmāk – kodekss) ir saistošs un to jāievēro visiem Latvijā praktizējošiem mākslas terapeitiem, kā arī mākslas terapijas studentiem visos profesionālās darbības un attīstības etapos. Kodekss ir izstrādāts, ņemot vērā Latvijas ergoterapeitu ētikas kodeksā, Lielbritānijas Profesionālo Mākslas Terapeitu Asociācijas Ētikas Normu un Standartu Kodeksā, Eiropas Mūzikas terapijas asociāciju ētikas kodeksā un Eiropas Deju un kustību terapijas asociāciju ētikas kodeksā noteikto.

Mākslas terapeita profesionālajā darbībā ir saistoši arī PVO Pacientu tiesību deklarācija, LR Pacientu tiesību likums, Eiropas Padomes Konvencija par cilvēktiesībām un biomedicīnu, UNESCO Vispārējā bioētikas un cilvēktiesību deklarācija, ANO Vispārējā cilvēktiesību deklarācija.

Mākslas terapeits ir ārstniecības persona, kas ir ieguvusi otrā līmeņa profesionālo augstāko izglītību veselības aprūpē un profesionālo kvalifikāciju ar specializāciju vienā no mākslas veidiem (deja un kustība, drāma, mūzika, vizuāli plastiskā māksla). Mākslas terapeits strādā veselības, sociālās aprūpes vai izglītības jomā, ar klientiem/ pacientiem, kuriem ir somatiski, psihiski traucējumi vai psiholoģiskas grūtības, vai ar praktiski veseliem cilvēkiem personības pilnveidei.

Mākslu terapija (turpmāk – mākslas terapija) Latvijā ir veselības aprūpes joma, kas ietver četru mākslas terapijas specializāciju kopumu – deju un kustību terapija, drāmas terapija, mūzikas terapija, vizuāli plastiskā mākslas terapija.

1. Mākslas terapeita (turpmāk – MT) ētikas pamatprincipi
1. MT darbības pamatprincips ir nodrošināt kvalitatīvu mākslas terapijas pakalpojumu atbilstoši specializācijai (deju un kustību terapijā, drāmas terapijā, mūzikas terapijā vai vizuāli plastiskajā mākslas terapijā), respektējot klientu/ pacientu un grupu vajadzības un tiesības, neatkarīgi no personas rases, etniskās izcelsmes, ādas krāsas, kultūras, dzimuma, dzimuma identitātes, vecuma, invaliditātes, veselības stāvokļa, reliģiskās, politiskās vai citas pārliecības, nacionālās vai sociālās izcelsmes, mantiskā vai ģimenes stāvokļa vai citiem apstākļiem.
   
2. MT savā profesionālajā darbībā tiecas ievērot augstākos mākslas terapijas profesionalitātes standartus un prasības, kas noteiktas Eiropas, Latvijas, MT profesionālo asociāciju normatīvajos aktos un dokumentos.
   
3. Kodeksa galvenais mērķis ir aizsargāt klientus/ pacientus no kaitējuma, ko var izraisīt neētiska prakse, un nodrošināt, ka klientu/ pacientu labklājība vienmēr ir prioritāra pār citiem apsvērumiem un prioritātēm.
   
4. MT ir atbildīgs par savu profesionālo kompetenci (skatīt MT profesijas standartu) un kvalifikāciju, teorētisko un praktisko zināšanu līmeņa paaugstināšanu, nepārtraukti rūpējoties par savu profesionālo tālākizglītību, regulāri apmeklējot supervīzijas (skatīt MT sertifikācijas un resertifikācijas kārtību), kā arī aktīvi piedaloties mākslu terapijas izglītības un praktiskā darba standartu attīstīšanā.
   

2. MT atbildība pret klientu/ pacientu, t.sk. nepilngadīgajiem

1. MT ir informēts par nevienlīdzību, kas raksturīga terapeitiskām attiecībām. Attiecības ar klientu/ pacientu vienmēr jāveido profesionāli, izvairoties no jebkāda veida klienta/ pacienta emocionālas, seksuālas, sociālas vai ekonomiskas izmantošanas savu personīgo interešu apmierināšanai, vai labuma gūšanai.
   
2. MT jāstrādā saskaņā ar skaidri formulētu vienošanos (mutisku un/ vai rakstisku) ar klientu/ pacientu un/ vai viņa aprūpētāju. Tajā jāietver:
   1. Mākslas terapijas modalitāte (skaidrojums par mākslas terapijas iespējām, riskiem un ierobežojumiem);
      
   2. Mākslas terapijas procesa mērķi un paredzamais ilgums;
      
   3. Samaksa (ja atbilstoši);
      
   4. Konfidencialitātes un konfidencialitātes ierobežojumu skaidrojums: ja mākslas terapija ir sniegta bērnam vai pusaudzim, tad jāveic skaidrojums par konfidencialitātes ierobežojumiem, atbilstoši Bērnu tiesību aizsardzības likumā noteiktajam;
      
   5. Vienošanās par klienta/ pacienta tiesībām, pienākumiem un sekām.
3. MT ir jāiesaistās terapeitiskajās attiecībās un mākslu terapijas procesā pēc nosūtījuma no citiem speciālistiem vai klienta/ pacienta brīvprātīgas pieteikšanās.
4. MT jāstrādā atbilstoši savai profesionālajai kompetencei un specializācijai, apzinoties savas kompetences robežas, nepieciešamības gadījumā konsultējoties ar citiem speciālistiem vai arī iesakot klientam/ pacientam konsultācijas pie cita speciālista.
5. MT ētiski nepieņemama ir klienta/ pacienta vai sabiedrības maldināšana par savu profesionālās kvalifikācijas līmeni un/ vai mākslas terapijas procesa iespējamiem rezultātiem.
   
6. MT ir atbildīgs par klienta/ pacienta drošību (fizisko, emocionālo) mākslas terapijas procesā.
   
7. MT nav tiesīgs veikt savu profesionālo darbību (izvērtēšana, mākslas terapijas procesa vadīšana, procesa novērtējums, supervīzija, apmācība, pētniecība), ja atrodas neatbilstošā fiziskā vai emocionālā stāvoklī.
   
8. MT var atteikties strādāt ar klientu/ pacientu, pamatojot savu atteikumu un palīdzot klientam/ pacientam atrast piemērotu speciālistu.
   
9. MT pienākums ir veikt profesionālajai videi atbilstošu precīzu un korektu terapeitiskā procesa dokumentāciju.
   
10. MT pienākums ir attīstīt un nodrošināt savu multikulturālo kompetenci:
    1. MT jāspēj identificēt un cienīt klienta/ pacienta kultūras atšķirības un būt pieņemošam.
    2. MT jāspēj atpazīt ar kultūru saistītās vērtības un uzskatus, un to ietekmi gan uz terapeita, gan klienta/ pacienta identitāti, un mākslas terapijas procesu.
       
    3. MT jāizmanto metodes/ tehnikas, kuras ir savienojamas ar klienta/ pacienta dzīves pieredzi, vērtību sistēmu. Piemērot modalitāti, kas ir saistoša attiecīgajai kultūrai.
11. MT vienmēr saglabā terapeita – klienta/ pacienta attiecības profesionālo attiecību ietvaros, t.i. neiesaistās romantiskās un seksuālās attiecībās ne ar klientiem/ pacientiem, ne ar viņu partneriem vai ģimenes locekļiem, kā arī izvairās no duālu attiecību veidošanas.
    
    1. Situācijās, kur MT nonāk apstākļu radītās multiplās lomās, MT profesionāli pārrunā ar klientu/ pacientu šādas situācijas ierobežojumus un riskus, lai mazinātu iespēju nepareizai lomu interpretācijai.
    2. MT ir jābūt atbildīgam, lai jebkurās attiecībās, kas tiek veidotas ar klientu/ pacientu pēc terapijas procesa noslēguma, tiktu novērsts klienta/ pacienta izmantošanas risks (emocionālas, fiziskas, seksuālas vai finansiālas).
12. Iekļaujot mākslas terapijas organizēšanas procesā IT iespējas:
    
    1. MT ir jāievēro konfidencialitātes un Vispārīgās datu aizsardzības regulas un Latvijas normatīvie dokumenti.
       
    2. Izmantojot sociālos tīklus, MT jāizturas atbildīgi pret sava privātuma publiskošanu, izvērtējot par sevi pieejamās informācijas iespējamo ietekmi uz terapeitiskajām attiecībām vai profesionālo tēlu.
    3. Izmantojot mākslu terapijā attālināto konsultēšanu, MT rūpīgi jāizvērtē pārstāvētās mākslas terapijas specializācijas specifika un jābūt atbildīgam par pakalpojuma kvalitātes nodrošināšanu.
13. MT, strādājot ar nepilngadīgu klientu/ pacientu, kad tas ir iespējams, iesaista un pārrunā ar nepilngadīgā klienta/ pacienta vecākiem/aizbildņiem vai aprūpētājiem terapijas mērķus un sasniegumus, lai nodrošinātu un sekmētu nepilngadīgā klienta/ pacienta terapijas procesu.
14. MT mērķis ir veicināt bērnu tiesību un interešu aizsardzību, nodrošinot nepieciešamās informācijas apstrādi un sekmējot starpinstitūciju sadarbību. MT, kuram kļuvis zināms par bērnu tiesību pārkāpumu ir pienākums ziņot policijai, bāriņtiesai vai citai bērnu tiesību aizsardzības institūcijai.
    

3. Konfidencialitāte un informācijas aizsargāšana

1. MT ir jāievēro konfidencialitāte attiecībā uz informāciju, kas iegūta profesionālās darbības laikā, izņemot tos gadījumus, kad informācijas neizpaušana par darba saturu rada draudus klienta/ pacienta, MT vai sabiedrības drošībai, kā arī citos normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos.
   1. Strādājot ar grupu, MT jāaicina grupas dalībniekus ievērot konfidencialitāti attiecībā uz citiem grupas dalībniekiem.
   2. Saņemot klienta/ pacienta/ aprūpētāja atļauju, informācija var tikt atklāta:
      1. Multidisciplināras komandas dalībniekiem un speciālistiem, kas iekļauti klienta/ pacienta aprūpē;
      2. Praktikantiem, kuriem ir saistošas tādas pat prasības pret konfidencialitāti, kā MT;
      3. Anonīma informācija var tikt publicēta vai prezentēta kā gadījuma analīzes vai pētījuma projekta daļa.
2. Visa informācija (dokumentācija, foto, video, mākslas darbi), kas saistīta ar mākslas terapijas procesu ir jāuzglabā, ievērojot normatīvajos aktos noteiktās fizisko personu datu aizsardzības un Vispārīgās datu aizsardzības regulas informācijas glabāšanas prasības.

4. MT atbildība pret studentiem, praktikantiem un supervīzējamajiem

1. Mākslas terapijas studenta individuālās terapijas vai mākslas terapijas grupas procesā nedrīkst iesaistīt personas, kas ir saistītas ar studenta apmācības, prakses vai supervīzijas procesu.
   
2. Studiju programmas personālam, kam ir pamatotas šaubas par kāda studenta/ praktikanta profesionālās attīstības iespējām, ir jāveic atbilstoša rīcība, lai aizsargātu šo studentu/ praktikantu un (nākotnes) klientus/ pacientus.
   
3. Supervīzoriem, kam ir pamatotas šaubas par kāda supervīzējamā/ praktikanta rīcības neatbilstību labas prakses prasībām, ir jāveic atbilstoša rīcība, lai aizsargātu šo supervīzējamo/ praktikantu un viņa klientus/ pacientus.
   
4. Prakses vadītājs/ supervizors nedrīkst uzticēt praktikantam vai supervīzējamajiem klīnisku atbildību bez atbilstošas pārraudzības.
   
5. MT pēc iespējas ir jānodrošina, ka potenciālie studenti, supervīzējamie, pretendenti uz profesionālu atzīšanu vai finansējumu pētniecībai, netiks diskriminēti saistībā ar viņu sociālo statusu, invaliditāti, etnisko, dzimuma vai rases piederību, reliģiju, seksuālo orientāciju vai jebkādām citām atšķirībām, kam nav saistība ar profesionālo kompetenci.
   

5. Pētniecība

1. Visos pētījumos, kur tieši vai netieši ir iesaistīti klienti/ pacienti, prioritāras ir klientu/ pacientu intereses un drošība.
   
2. Biomedicīniska pētījuma veikšanai, ir jāsaņem atļauja no atbilstošas ētikas komitejas.
   
3. Ir jāievēro pētījuma iesaistīto personu (autoru) tiesības. Līdzstrādnieku un darba vadītāju ieguldījums ir jānorāda katrā prezentācijā vai publikācijā.
   
4. Publiskojot pētījuma datus, tie jāatspoguļo atbilstoši starptautiskas, labas prakses standartiem.
   

6. MT atbildība pret citiem profesionāļiem un profesiju

1. MT jātiecas pēc savstarpēji atbalstošām sadarbības attiecībām ar kolēģiem un citiem speciālistiem, ievērojot kolēģu un citu multidisciplinārās/ multiprofesionālās komandas speciālistu kompetences un prasmes, pienākumus un atbildību, veicinot komandas darbu, lai veicinātu klientu/ pacientu labklājību.
2. MT vienmēr jātiecas radīt pozitīvu priekšstatu par savu profesiju publiskajā telpā (t.sk. sociālajos tīklos), demonstrējot kvalitatīvas prakses standartus un kompetenci, kā arī nodibinot koleģiālas attiecības ar kolēģiem un citiem speciālistiem.
   
3. MT jāatturas no noniecinošiem un nepamatotiem izteikumiem par kolēģiem un citiem speciālistiem, bet konflikta gadījumā jāmeklē savstarpēji pieņemami risinājumi.
   
4. MT iespēju robežās jāinformē sabiedrība par mākslu terapiju, tās sasniegumiem, publiskās situācijās prezentējot sevi, savu profesiju, profesionālās asociācijas un darbību.
   

7. Ētikas Kodeksa ievērošana un sūdzību izskatīšana

1. Ētikas Komisija (turpmāk – ĒK) 5 cilvēku sastāvā ievēl Latvijas Mākslu terapijas asociācijas apvienība (turpmāk LMTAA) biedru Kopsapulce uz 5 gadiem.
   
2. LMTAA Ētikas komisija seko Kodeksa ievērošanai, jaunu izmaiņu ieviešanas nepieciešamībai un izskata iesniegtās sūdzības.
   
3. Klienti/ pacienti un klientu/ pacientu pārstāvji, kā arī MT var iesniegt Latvijas Mākslu terapijas asociāciju apvienības sūdzības par LMTAA biedru rīcību vai izturēšanos, ja uzskata to par nepieļaujamu, kaitējošu un/ vai nosodāmu.
   
4. Sūdzības par konflikta situācijām vai par Kodeksa normu un principu neievērošanu rakstiski iesniedzamas ĒK.
   
5. ĒK informē MT, par kura rīcību ir saņemta sūdzība, par sūdzības saņemšanu un tās saturu, kā arī informē LMTAA valdi par sūdzības saņemšanu.
   
6. ĒK ar balsu vairākumu pieņem lēmumu par sūdzības izskatīšanu vai neizskatīšanu. Ja sūdzība netiek pieņemta izskatīšanai, sūdzības iesniedzējs un MT, par kura rīcību ir saņemta sūdzība, (turpmāk – abas puses) tiek rakstiski informētas par atteikumu izskatīt sūdzību un tā iemesliem. Ja sūdzība tiek pieņemta izskatīšanai, abas puses tiek uzaicinātas piedalīties ĒK sēdē, kurā izskatīs sūdzību un kura tiek organizēta 3 nedēļu laikā no sūdzības saņemšanas brīža.
   
7. ĒK ir pienākums izskatīt sūdzību mēneša laikā no tās saņemšanas. Ja izskatīšana noteiktajā termiņā nav iespējama, abas puses tiek informētas par termiņa pagarināšanas iemesliem.
   
8. ĒK sēdē abām pusēm tiek dota iespēja izsmeļoši izskaidrot un komentēt sūdzībā minēto situāciju un paust viedokļus. Lai nodrošinātu sūdzības izskatīšanu, ĒK var izteikt šādus lūgumus un izvirzīt šādas prasības:
   1. Aicināt MT, par kura rīcību ir saņemta sūdzība, komentēt sūdzības saturu, sniegt atbildes uz ĒK jautājumiem;
   2. Aicināt sūdzības iesniedzēju komentēt savu sūdzības saturu, sniegt atbildes uz ĒK jautājumiem;
   3. Sūdzības izskatīšanā pieaicināt sūdzībā minētā MT supervīzoru(s), lūdzot konsultāciju par konkrētā gadījuma aspektiem;
9. Sūdzības izskatīšanas procesa kopsavilkums tiek fiksēts rakstiski, šī informācija ir konfidenciāla.
10. ĒK lēmumam jāietver atbilde uz jautājumu, vai ir noticis ētisks pārkāpums. ĒK lēmums tiek rakstiski paziņots abām pusēm un LMTAA Valdei.
11. Ja ar ĒK lēmumu tiek konstatēts ētisks pārkāpums, šim lēmumam pievienojamas rekomendācijas LMTAA Valdei par iespējamo rīcību, lai novērstu pārkāpuma sekas un/ vai līdzīgu pārkāpumu atkārtošanos.
12. LMTAA Valde, ievērojot MT, par kura rīcību ir saņemta sūdzība, ētiska pārkāpuma raksturu, var pieņemt vienu no šādiem lēmumiem:

• izteikt brīdinājumu;
  
• informēt LMTAA biedrus par izdarīto ētisko pārkāpumu;
  
• izteikt rājienu;
  
• aicināt apmeklēt papildus apmācību/ supervīziju;
  
• ierosināt sertifikācijas komisijai anulēt profesionālo sertifikātu;
  
• ierosināt kopsapulcei izslēgt personu no LMTAA biedru saraksta.

13. MT, kurš ir atzīts par vainīgo ētiska pārkāpuma izdarīšanā, ir tiesīgs iesniegt apelāciju. Apelāciju var iesniegt 30 dienu laikā no lēmuma pieņemšanas dienas, iesniedzot to rakstveidā LMTAA Valdei.

14. LMTAA Valde, saņemot MT apelāciju, 10 dienu laika izveido apelācijas komisiju 3 neatkarīgu ekspertu sastāvā.

15. LMTAA pārstāv savus biedrus un aizstāv mākslas terapijas profesionālās intereses.

Mākslas terapeita obligāta prakses sastāvdaļa ir arī supervīzija. Supervizors kā profesionāli pieredzējušāks kolēģis noteiktā jomā pārrauga jauno speciālistu, uzņemoties pilnu vai daļu atbildības par viņa praksi.

Sertifikācijas komisija[1] ir noteikusi sekojošus sertifikācijas un resertifikācijas kritērijus profesionālās darbības pārskatam[2].

1. Supervīzijas stundu proporcionālais sadalījums mākslas terapijas specializācijā un ārpus specializācijas tiek pielāgots profesionālās darbības ilgumam[3].

• Līdz 1. sertifikācijai un 1. resertifikācijai jāuzrāda vismaz 2/3 supervīzijas stundu specializācijā.
• Pēc 1. resertifikācijas jāuzrāda vismaz 1/3 supervīzijas stundu specializācijā.
• Pēc 2. resertifikācijas paliek spēkā nepieciešamais supervīziju stundu skaits gadā atbilstoši darba slodzei, bet netiek reglamentēts supervīzijas veids.

2. Uzrādāmo supervīziju stundu skaits gadā tiek piesaistīts darba slodzes intensitātei[4]. Kontaktstundu skaits mākslas terapijā (specializācijā) ir aprēķināts atbilstoši mākslu terapijas medicīniskajām tehnoloģijām.
   • Līdz 0,25 slodzei (kas ietver līdz 6,25 kontaktstundām nedēļā) jāuzrāda vismaz 12 supervīziju stundas gadā.
   • Līdz 0,5 slodzei (kas ietver līdz 12,5 kontaktstundām nedēļā) jāuzrāda vismaz 18 supervīziju stundas gadā.
   • Līdz 0,75 slodzei (kas ietver līdz 18,75 kontaktstundām nedēļā) jāuzrāda vismaz 24 supervīziju stundas gadā.
   • Līdz pilnai slodzei (kas ietver līdz 25 kontaktstundām nedēļā) jāuzrāda vismaz 30 supervīziju stundas gadā.

3. Supervīzijas stundu uzskaite noteikta attiecībās pret astronomiskajām stundām[5]:

[1]MK noteikumi Nr. 943 “Ārstniecības personu sertifikācijas kārtība” 14.2. punkts.

[2]Saskaņā ar sertifikācijas komisijas sēžu lēmumiem Nr. 2016/01 (11.03.2016.); Nr. 2016/2 (01.04.2016.); Sertifikācijas komisijas sēdes 29.05.2021. protokols Nr. 6; 19.03.2021. LMTAA Biedru kopsapulces protokols Nr. 2.

[3] Spēkā no 2016. gada 1. aprīļa.

[4] Spēkā no 2016. gada 1. aprīļa.

[5] Spēkā no 2020. gada 8. marta. Sākot ar 2020. gada 8. martu grupas supervīzijas stundas uzskaitīt atbilstoši LMTAA biedru kopsapulces lēmumam – viena astronomiskā grupas supervīzijas stunda atbilst vienai supervīzijas stundai (1 h = 1 SV). Trīs astronomisko stundu grupas supervīzija atbilst trīs supervīzijas stundām (3 h = 3 SV). LMTAA biedru kopsapulces lēmums 07.03.2020., protokols Nr. LMTAA-1.2020.

Saskaņā ar Ministru kabineta noteikumu Nr. 391 “Ārstniecības personu sertifikācijas kārtība” 52. punktu, tālākizglītības punkti ir ārstniecības personas profesionālās un zinātniskās darbības un tālākizglītības pasākumu uzskaites kvantitatīvā mērvienība, kas tiek piešķirti tikai par tādiem tālākizglītības pasākumiem, kurus atbilstoši šo noteikumu 4. pielikumam ir apstiprinājusi sertifikācijas padome vai kuriem apstiprinājums nav nepieciešams. 

Saskaņā ar MK noteikumu Nr. 391 51. punktu, sertifikāta derīguma termiņa laikā mākslas terapeitiem ir jāiegūst 150 tālākizglītības punktus, no kuriem vismaz 60% ir iegūti par profesionālās un zinātniskās darbības un tālākizglītības pasākumiem, kas attiecināmi uz resertificējamās ārstniecības personas profesionālo darbību sertifikātā norādītajā pamatspecialitātē, apakšspecialitātē, papildspecialitātē vai ārstnieciskajā vai diagnostiskajā metodē (par profesionālās un zinātniskās darbības un tālākizglītības pasākumu, kas nav iekļauts šo noteikumu 5. pielikumā un kuru sertifikācijas komisija vērtē kā nozīmīgu, tālākizglītības punktu skaitu nosaka pēc uzskaitīto aktivitāšu pielīdzināšanas principa).

Profesijas standarts

Mūzikas terapijas tehnoloģijas

1. Pacienta orientējošā aktuālā fiziskā, psiholoģiskā stāvokļa un sociālās situācijas izvērtēšanas un analīzes mūzikas terapeita tehnoloģijas:

1.1. sākotnējās informācijas iegūšana (kontakta dibināšana un intervija ar pacientu) (30 – 90 min);

1.2. pacienta grūtību un situācijas analīze, iegūstot papildus informāciju no piederīgajiem, ārstniecības personāla (60 min);

1.3. pacientu pašnovērtējuma aptaujas (30 – 60 min);

1.4. objektīvā izvērtējuma testi (30 – 60 min);

1.5. mūzikā balstīta izvērtēšana mūzikas terapijā: (30 – 90 min):

1.5.1.Nordofa &Robinsa/ Plahlas/ Vigrama attiecību, uzvedības, attīstības un muzikālie profili (90 min);

1.5.2. audio/videogrāfijas analīze uzvedības, muzikālās darbības, vokālās/ instrumentālās improvizācijas, komunikācijas, kustību jomas, kognitīvo procesu izvērtēšanai (90 min);

1.6. vispārējā pārskata izveide (izvērtēšanā iegūtās informācijas, multiprofesionālās komandas dalībnieku izmeklējumu rezultātu analīzes un pacienta slimības vēstures analīzes apkopošana) un mākslas terapeita darba hipotēzes izvirzīšana un formulēšana, mūzikas terapijas mērķu un uzdevumu formulēšana, mūzikas terapijas rezultātu novērtēšanas plānošana; ja mūzikas terapeits strādā multiprofesionālas rehabilitācijas komandas sastāvā – mūzikas terapijas mērķu integrācija kopējā komandas darba plānā (60 – 90 min).

2. Mūzikas terapeita darba tehnoloģijas:

2.1 mūzikas terapijas sesija (individuāli vai grupā), izmantojot ievada un/vai iesildīšanās tehnikas, darbības tehnikas un noslēguma tehnikas, iekļaujot specifiskas mūzikas terapijas metodes vai to elementus kopējā procesā (improvizācija uz mūzikas instrumentiem un/vai ar balsi, aktīva un pasīva mūzikas klausīšanās, skaņdarbu/ dziesmu sacerēšana, darbs ar dziesmu tekstu) (30 – 120 min):

2.1.1. iesildīšanās tehnikas – individualizēti aktīvi vingrinājumi individuāli vai grupā, lai aktivizētu pacientu mūzikas terapijas procesam (aktivizācijas, uzmanības, muzikālās sasveicināšanās, ķermeņa iesildīšanas un elpošanas tehnikas,);

2.1.2. darbības tehnikas – individualizēti direktīvi uzdevumi terapeitisko mērķu sasniegšanai (sensoro/ motoro funkciju un skaņas integrācijas tehnikas, kognitīvo spēju attīstīšanas tehnikas, emocionālā kontakta veidošanas tehnikas, elpošanas regulēšanas tehnikas);

2.1.3. darbības tehnikas – individualizēti aktīvi un nedirektīvi uzdevumi terapeitisko mērķu sasniegšanai (vokāla un/vai instrumentālu improvizācija; metaforu radīšana un simbolizēšana);

2.1.4. darbības tehnikas – individualizēti uzdevumi, iekļaujot multimodālās tehnikas (zīmēšana mūzikas pavadībā, kustību ievirzes tehnikas);

2.1.5. darbības tehnikas – individualizēti receptīvās mūzikas terapijas uzdevumi (mūzikas klausīšanās tehnikas un relaksācija; muzikālo darbību klausīšanās un/vai vērošana audio /videogrāfijā);

2.1.6. noslēguma tehnikas katras mūzikas terapijas sesijas integrēšanai (verbalizācija, dialoga veidošana un atgriezeniskā saikne; specifiskas regulatīvas (aktīvas un pasīvas) apvienojošas mūzikas terapijas tehnikas).

3. Mūzikas terapijas rezultātu novērtēšana, atbilstoši 1.5. punktam (60 min).

4. Slēdzienu un rekomendāciju izstrāde (30 min).

5. Savas prakses supervīzija individuāli vai grupā (60 – 90 min).

6. Mūzikas terapeits, izmantojot 1. un 2. punktā minētās tehnoloģijas piedalās pacientu ārstniecības procesā neatkarīgas prakses (monoprofesionāla pakalpojuma sniedzējs) vai multiprofesionālas rehabilitācijas komandas sastāvā.

7. Mūzikas terapeits, lietojot minētās tehnoloģijas, tiešā kontaktā ar pacientu sastāda ne vairāk kā pusi no mūzikas terapeita darba laika. Mūzikas terapeits var strādāt ne vairāk kā ar četriem (ja sesijas ilgums ir stunda un vairāk kā stunda) vai pieciem (ja sesijas ilgums ir mazāk kā stunda) individuālajiem pacientiem dienā, vai maksimāli ar divām grupām dienā. Mūzikas terapeits var strādāt ne vairāk kā ar vienu grupu un diviem individuālajiem pacientiem dienā. Optimālais grupu vadīšanas daudzums ir viena grupa nedēļā. Pārējā laikā mākslas terapeits veic savas prakses supervīziju un sesiju analīzi.

8. Mūzikas terapeits veic regulāru savas prakses supervīziju.

Liepāja, 2010 gada 5. martā

Biedrības “Latvijas Mūzikas terapijas asociācija” valdes priekšsēdētāja:

                                                                                          /Mirdza Paipare/

MT 10-007

Apstiprināts: 2010. gada 31. martā

Iesniedzējs: Biedrība “Latvijas Mūzikas terapijas asociācija”